Traunšteins svin Vācijas pirmo pašnesošo māla ēku!

Traunšteins svin Vācijas pirmo pašnesošo māla ēku!

Traunšteinā ir atvērta jauna nodaļa arhitektūras vēsturē: Sv.Miķeļa pilsētiņa, ko projektējusi slavenā arhitekte Anna Heringere, nesen svinēja savu oficiālo inaugurāciju. Kardināls Reinhards Markss deva savu svinīgo svētību projektam, kas tapis tiešā sadarbībā ar sabiedrību. "Studiju pilsētiņa ir vairāk nekā ēka; tā ir kopības zīme," saka Heringers.

Pirms dažiem gadiem Heringer spēra pirmo soli, veidojot māla modeli, lai atspoguļotu nākamo lietotāju vajadzības. Pateicoties kopīgajam plānošanas procesam, kurā aktīvi iesaistījās iedzīvotāji un darbinieki, universitātes pilsētiņa tagad izstaro īpašu identitāti. Šo unikālo ekosistēmu veido ne tikai arhitektūra, bet arī tajā dzīvojošās un strādājošās kopienas filozofija. Tagad universitātes pilsētiņā ir vairākas ēkas, tostarp “Sv. Osvaldes bērnudārzs”, kas darbojas kopš 2021. gada.

Uzmanības centrā ilgtspējība

Īpašs projekta akcents ir jaunprojektētā zemes ēka, kas tiek uzskatīta par pirmo pašnesošo zemes ēku Vācijā. Nākotnē šeit tiks nodrošināta vieta 22 semināristiem ar iespēju vajadzības gadījumā to dubultot. Heringeram izdevies izšķīdināt vecā semināra stingro formu un aizstāt to ar organiskām, aicinošām formām. "Māls nav tikai celtniecības materiāls, tas veicina mūsu vides ilgtspējīgu dizainu," atkal un atkal uzsver Heringers. Māls universitātes pilsētiņai nāk no Forarlbergas, jo nebija vietējo iepirkumu iespēju, kas liecina par milzīgo izaicinājumu un kvalificētu darbinieku trūkumu māla būvniecības jomā.

Heringers arī kritizē Vācijas būvniecības sistēmu, kas lēni pielāgojas ilgtspējīgiem materiāliem. "Pašreizējie būvniecības standarti ir pārāk stingri, lai ļautu radoši un ilgtspējīgi izmantot izejvielas, piemēram, mālu," viņa skaidro. Viņu projekti, piemēram, cilvēku izglītošana par māla kā būvmateriāla priekšrocībām, ir paredzēti, lai uzsāktu nozares pārdomāšanu. Galu galā St. Michael pilsētiņa nav tikai vieta, kur mācīties, bet gan dzīvs videi draudzīgas būvniecības piemērs.

Radoša kopiena

Kampusu raksturo ne tikai tās ēkas, bet arī dzīvā sadarbība ar baznīcu un laicīgajām iestādēm, piemēram, Caritas un vietējām mākslas asociācijām. Arī interjera dizains ir balstīts uz ilgtspējību: mēbeles galvenokārt nāk no otrreizējās pārstrādes. Viss projekts diecēzei izmaksāja vairāk nekā 57 miljonus eiro, taču tiek prognozēts, ka investīcijas atmaksāsies ilgtermiņā gan izmantošanas, gan ekoloģiskās pēdas ziņā.

Tomēr Heringers nestāv uz vietas: pašlaik tiek plānotas vēl divas ēkas. Viena no tām, internātskolas ēka, galvenokārt tiks būvēta no koka, un tā ir sadarbība ar Koehler Architects un Consulting Engineers. Tiks izveidots arī jauns zemes forums ar vietējo arhitektu atbalstu, lai turpinātu attīstīt un bagātināt universitātes pilsētiņu.

Svētā Miķeļa pilsētiņa Traunšteinā būs ne tikai izglītības vieta, bet arī dzīvs inovatīvas, ilgtspējīgas arhitektūras piemērs, kas pulcē cilvēkus un veicina pārdomāšanu būvmateriālu nozarē.

Apmeklējiet visaptverošo vietni un uzziniet vairāk par projektu Dienvidvācieši, Anna Heringere un BR.