Dušana Veisenburgā: 19 gadus vecs jaunietis savaino pretinieku!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Strīds Veisenburgā saasinās, kad kāds 19 gadus vecs jaunietis izvelk nazi un sasprauž šarnīra pirkstus. Policija veic izmeklēšanu un meklē lieciniekus.

Ein Streit in Weißenburg eskaliert, als ein 19-Jähriger ein Messer und Schlagring zückt. Polizei ermittelt und sucht Zeugen.
Strīds Veisenburgā saasinās, kad kāds 19 gadus vecs jaunietis izvelk nazi un sasprauž šarnīra pirkstus. Policija veic izmeklēšanu un meklē lieciniekus.

Dušana Veisenburgā: 19 gadus vecs jaunietis savaino pretinieku!

Veisenburgā ažiotāžu izraisīja strīds starp diviem 19 gadus veciem vīriešiem. Otrdien, 2025. gada 16. septembrī, strīds Untere Stadtmühlgasse saasinājās, kad viens no jauniešiem izvilka nazi un neilgi pēc tam sasita misiņa dūres. Ziņojumi no Frankonijā Kā ziņots, otrs jaunietis uzbrukumā guva vieglus ievainojumus. Notikušais izraisīja čukstus iedzīvotāju vidū un tikai vakarā tika ziņots attiecīgajām iestādēm.

Kas īsti notika, paliek neskaidrs. Cietušais 19 gadus vecais jaunietis pirms incidenta vispirms vēlējās precizējošu sarunu ar savu pretinieku. Policija jau sākusi izmeklēšanu un lūdz iespējamos aculieciniekus zvanīt pa tālruni 09141/8687-14. Šādi vardarbīgi incidenti reģionā nav nekas neparasts un izceļ satraucošu parādību: visā valstī pieaug jauniešu vardarbība un uzbrukumi ar nazi.

Koncentrējieties uz jauniešu vardarbību

Jaunākie notikumi liecina, ka bērnu un jauniešu vidū strauji pieaug uzbrukumi ar nazi. Saskaņā ar neseno analīzi, ko veica ZDF Vācijā ir satraucoša statistika: 2023. gadā Ziemeļreinā-Vestfālenē tika reģistrēti vairāk nekā 3500 uzbrukumi ar nazi, kas ir par 43% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pārsteidzoši ir tas, ka 93% vainīgo ir vīrieši un gandrīz puse aizdomās turamo ir jaunāki par 21 gadu. Pētījumi liecina, ka daudzi jaunieši nēsā nažus, baidoties par savu drošību, bieži vien personīgas vardarbības pieredzes rezultātā.

Šīs satraucošās attīstības iemesli ir sarežģīti. Eksperti, piemēram, profesors Marks Allrogens no Ulmas Universitātes slimnīcas, norāda uz sociālajiem faktoriem un biežu nažu kā statusa simbolu attēlošanu noteiktās subkultūrās. Savu lomu spēlē arī psiholoģiskais stress. Kā liecina Lejassaksijas Kriminoloģisko pētījumu institūta pētījums, vainīgie bieži kļūst par vardarbības upuriem savā vidē. Šie pētījumi liecina, ka jaunieši, kurus skārusi vardarbība, biežāk nēsā līdzi nažus pašaizsardzības nolūkos – tas ir apburtais loks, par kuru ir jārunā tālāk.

Pasākumi pret vardarbības pieaugumu

Lai aktīvi risinātu problēmu, skolas un iestādes jau apsver jaunas drošības koncepcijas. Šāds jēdziens tika ieviests Esenē, kas ietver strukturālus pasākumus, kā arī pastiprinātus policijas un drošības dienestus ap skolām. Arī Veisenburgā dialogs starp izglītības iestādēm un policiju ir būtisks, lai veiktu preventīvus pasākumus pret pieaugošo jauniešu noziedzību.

Šķiet, ka tagad ir pieprasītas labas iemaņas strādāt kopā. Jācer, ka gan skolas, gan vecāki atzīs, ka vardarbība jauniešu vidū nav tikai individuāla, bet gan sabiedrības problēma. Tikai radot drošu vidi un atvērtu komunikāciju, iespējams mainīt domāšanu.

Notikumi Veisenburgā ir vēl viena norāde uz to, ka ir steidzami jārīkojas. Sabiedrībai kopumā ir jāsadarbojas, lai risinātu gan jauniešu vardarbības cēloņus, gan sekas. Cik ilgs laiks var paiet, līdz mēs atrodam pareizos risinājumus? Uzmanības centrā arī turpmāk ir jābūt jautājumam par uzbrukumiem ar nazi un jauniešu vardarbību.