Zilaļģu rekords Altmühlsee: peldēšanās aizliegums apdraud tūrismu!

Zilaļģu rekords Altmühlsee: peldēšanās aizliegums apdraud tūrismu!

Peldsezona ap Altmühlsee ir nelabvēlīga zvaigzne. SPD štata parlamenta deputāts Harijs Šeunstūls pauž bažas par satraucošo situāciju populārajā atpūtas ūdenī. 2024. gadā bija masveidā sastopamas zilaļģes, kuras saskaņā ar Nirnbergas ziņas rezultātā pludmales tika slēgtas 50 no 139 peldēšanās dienām. Veisenburgas-Gunzenhauzenes veselības departamenta brīdinājumi un peldēšanās aizliegumi kopš tā laika ir bijuši pastāvīgs pavadonis tiem, kam patīk peldēt. Ja turpināsies augstā zilaļģu koncentrācija, šī situācija var novest pie tā, ka Altmühlsee ūdenstilpne tiks izslēgta no ES peldvietu ūdens reģistra.

Vēl viena satraucoša ziņa: 2024. gadā tika izmērīta rekordliela zilaļģu koncentrācija – 260 mikrogrami litrā. Tās ir vērtības, kas daudzkārt pārsniedz ilggadējo vidējo rādītāju un izsauc peldēšanās brīdinājumus no 15 mikrogramiem un peldēšanās aizliegumus no 75 mikrogramiem. Tas ziņo BR. Šovasar sērfošanas centrā Schlungenhof pirmo reizi tika noteikts peldēšanās aizliegums, kas satrauca gan vietējos, gan viesus.

Cēloņi un sekas

Problēma nav jauna, bet ir izveidojusies gadu gaitā. Galvenais iemesls ir barības vielu ievadīšana no lauksaimniecības, ko pastiprina spēcīgas lietusgāzes. Fosfors un slāpeklis no mēslotas augsnes un notekūdeņu dūņām nonāk Altmühlsee, kas veicina zilaļģu augšanu. Speciālisti lēš, ka ik gadu ezerā nonāk ap 40 tonnām fosfora, no kā trešā daļa nāk no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Šie atklājumi ir būtiski, lai izstrādātu efektīvus pasākumus ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Bavārijas Lauksaimnieku asociācija ziņo par progresu stingrāku mēslojuma noteikumu īstenošanā. Lauksaimnieki tiek mudināti atstāt neapaugļotas ūdenstilpju joslas, kā arī pieaug līdzdalība līgumos noslēgtajās dabas aizsardzības programmās, lai pļavas uzturētu bez mēslojuma. Bet vai ar to pietiek, lai situāciju mazinātu? Lai izjauktu lejupslīdes spirāli, ir nepieciešama holistiska pieeja, pieprasa Šeunstūls. Tādi pasākumi kā bagarēšana un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atjaunošana jau liecina par progresu, taču darāmā vēl ir daudz.

Klimata pārmaiņas kā vēl viens faktors

Papildus cilvēka ietekmei problēmu saasina arī klimata pārmaiņas. Ūdens temperatūra Altmühlsee pēdējos 40 gados ir paaugstinājusies par četriem grādiem, kas veicina zilaļģu augšanu. Saskaņā ar Minhenes Tehniskās universitātes biologu analīzi zilaļģu skaita pieaugums peldošajos ezeros visā pasaulē ir ievērojami palielinājies. Klimata pārmaiņas maina apstākļus ūdeņos un veicina situācijas kritiskumu ikdienas ziņas ziņots.

Negatīvā ietekme uz tūrismu un vietējo ekonomiku ir jūtama. Jo īpaši 2024. gada vasarā Frankonijas ezeru apgabalā nakšņošanas skaits samazinājās par aptuveni 1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Gastronomijas, mazumtirdzniecības un atpūtas pakalpojumu sniedzēji cieš no zemā apmeklētāju skaita. Pat makšķernieku asociācija ir novērojusi makšķerēšanas licenču pārdošanas samazināšanos, kas ir satraucoši reģionam.

Lai situāciju uzlabotu, Šeunštūls aicina cieši sadarboties ar lauksaimniecību, lai nodrošinātu tīru ūdeni un novērstu turpmākus peldēšanās aizliegumus. Cerība uz agrīniem risinājumiem paliek ne tikai dabas mīļotājiem, bet arī visiem tiem, kas augstu vērtē Altmühlsee dzīves kvalitāti un tūrisma ekonomisko vērtību.