74 gadus vecs no Šveinfurtes: izslēgts no Vācijas biļetes bez viedtālruņa!

74 gadus vecs no Šveinfurtes: izslēgts no Vācijas biļetes bez viedtālruņa!

Pēdējās dienās ažiotāžu izraisījusi kādas 74 gadus vecas kundzes situācija no Šveinfurtes. Monika Švarca-Lamberte pieder pie paaudzes, kas digitālajā pasaulē orientējas pēc iespējas labāk – viņa lieto planšetdatoru, lai lasītu dienas laikrakstus un pārlūkotu internetu. Taču viedtālruņa īpašums viņai šķiet nevajadzīgs. Apstāklis, kas tagad viņiem kļuvis par problēmu. Kopš septembra viņa vairs nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, jo pašvaldības komunālie dienesti vairs nevar papildināt viņas D-Ticket čipkarti. Solis, kas viņai liedz izmantot Vācijas biļeti un tādējādi ceļot ar autobusu un vilcienu, ziņo Galvenais amats.

Monika ir lietpratīga, taču viedtālruņa neesamība liecina, ka digitālajā pasaulē viņa nevar izmantot visas priekšrocības. Šī dilemma rada jautājumu par to, kā vecāka gadagājuma cilvēkus var atbalstīt viņu mobilitātes intensīvajā ikdienas dzīvē. Pēc daudzu ekspertu domām, vietējais sabiedriskais transports ir jāveido tā, lai tas būtu bez šķēršļiem, lai tajā varētu uzņemt vecākās paaudzes pārstāvjus. Papildus ērtai pieejamībai svarīgi ir piemēroti transporta līdzekļi un viegli uztverama informācija.

Šķēršļi vietējā sabiedriskajā transportā

Kā redzams no tālākiem tēmas apsvērumiem, sabiedriskajam transportam vecāka gadagājuma cilvēkiem ir jābūt pārliecinošam ne tikai pieejamības, bet arī pieejamības ziņā. Tādiem aspektiem kā īsi pastaigas attālumi, uzticams ritms un uzticama informācija ir jābūt darba kārtības augšgalā. Tas ir vienīgais veids, kā vecākās paaudzes var turpināt aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, kā norāda Ioki Platforma ir noteikta.

Teorētiski ir arī lētāki varianti tādiem senioriem kā Monika, piemēram, 58 eiro biļete, kas pieejama tieši pensionāriem. Tas varētu būt veids, kā veicināt viņu mobilitāti, taču šim piedāvājumam jābūt pieejamam arī bez digitāliem šķēršļiem, kā tas ir Praktiski padomi ir izskaidrots.

Daudzpusīgs vietējais sabiedriskais transports varētu kļūt pievilcīgāks arī ar mazākām izmaiņām. Vairāk sēdvietu ar roku balstiem, labāks apgaismojums vakaros vai labāki ieteikumi par mobilitāti varētu palīdzēt vecāka gadagājuma cilvēkiem justies droši un atbalstīti, un transports pēc pieprasījuma piedāvā arī iespēju palielināt mobilitāti.

Jāskatās, kā pašvaldības komunālie dienesti reaģēs uz Monikas un citu skarto senioru bažām un vajadzībām. Skaidrs, ka transporta plānošanā ir jāpārdomā, lai neatstātu paaudzi. Attieksme un saprotamība ir būtiska, lai sabiedrisko transportu varētu izmantot pat tie, kuri nav pazīstami ar katru jauno tehnoloģiju. Monikas gadījums mums skaidri parāda, ka vēl ir daudz darāmā, lai panāktu reālu sociālo progresu.