Karstuma vilnis piemeklē: šādi Bavārija pasargājas no vasaras karstuma!

Karstuma vilnis piemeklē: šādi Bavārija pasargājas no vasaras karstuma!

Bavārijas pilsētu un kopienu uzmanības centrā ir karstums, lielākais veselības apdraudējums Vācijā, ko izraisa klimata pārmaiņas. Par godu Siltuma rīcības dienai 2025. gada 4. jūnijā Vācijas klimata pārmaiņu un veselības alianse (KLUG) e.V. skaidri norāda, ka ir jāpalielina izpratne par ekstremālo temperatūru radītajiem draudiem. Šo brīdinājumu uzmanības centrā ir īpaši neaizsargātas grupas, piemēram, gados vecāki cilvēki vai cilvēki ar iepriekšējām slimībām. Klimata pārmaiņu dēļ karsto dienu skaits Bavārijā pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājies gandrīz trīs reizes. Ja no 1951. līdz 1980. gadam bija vidēji trīs karstas dienas gadā, šodien ir vairāk nekā astoņas karstas dienas gadā, un dienas, kurās temperatūra pārsniedz 30 grādus pēc Celsija, un nakts temperatūra virs 20 grādiem tiek definētas kā karstas dienas. Süddeutsche ziņo, ka ar karstumu saistīto ārkārtas situāciju pieaugums, piemēram, reibonis un apjukums, sasniedz satraucošus apmērus.

Roberta Koha institūta prognoze ir īpaši kritiska, jo tā paredz aptuveni 3000 ar karstumu saistītu nāves gadījumu 2024. gada vasarā. Situāciju pasliktina pilsētas apstākļi, jo vietās ar lielu satiksmes intensitāti un daudzām hermētiskām virsmām šajā temperatūrā ievērojami uzkarst. Lai cīnītos pret karstumu, pašvaldības izstrādā īpašas stratēģijas. Federālā vides aģentūra skaidro, ka ārkārtēji karstuma notikumi, kas notiks bieži, galvenokārt apdraud neaizsargātās grupas.

Preventīvie pasākumi pašvaldībās

Piemēram, Nirnbergā ir siltuma telefons, kas sniedz brīvprātīgu atbalstu temperatūrā virs 30 grādiem. Vircburga pat ir ieviesusi siltuma rīcības plānu kopš 2023. gada, kas ietver pilsētas klimata ekskursijas un dzeramās strūklakas. Šajā kontekstā Minhene izlaiž tiešsaistes karti ar foršām vietām parkos un publiskās iekštelpu telpās, lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem. Süddeutsche ziņo par šiem īpašajiem pasākumiem dažādās pilsētās.

Tādas pilsētas kā Geretsried un Bad Tölz savā pilsētplānošanā integrē veidus, kā rīkoties ar siltumu. Piemēram, Bad Tölz ir izveidojis ēnainas zonas un uzstādījis dzeramā ūdens automātus Amortplatz. Pencberga arī paļaujas uz aktīvu koku kopšanu, lai nodrošinātu ēnu, un pilsētas laukumā piedāvā dzeramās strūklakas. Tegernsee ir dzeramā ūdens punkti un e-velosipēdu uzlādes stacijas, kas veicina aktīvu brīvā laika pavadīšanu dabā. Münsing iet vienu soli tālāk un veicina stādīšanu dzesēšanai. Volfratshauzens ir arī uzsācis projektu ar nosaukumu “Šeit trūkst koka”, kura mērķis ir izveidot vairāk zaļo zonu. Federālā vides aģentūra norāda, ka pilsētas siltuma salas efekts īpaši cieš no iekšpilsētām.

Ar visiem šiem pasākumiem Bavārijas pašvaldības parāda, ka tām ir labas prasmes risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Lielāka uzmanība siltumenerģijas rīcības plāniem un preventīvām stratēģijām varētu ne tikai uzlabot dzīves kvalitāti, bet arī aizsargāt iedzīvotāju veselību. Klimata pārmaiņas ir klāt, un mums ir jārīkojas aktīvi.