Krievijas drona uzbrukums Harkovai: divi bojāgājušie un daudzi ievainoti!
Bad Kissingen: pašreizējās ziņas par nopietno bezpilota lidaparātu uzbrukumu Harkovai un situāciju Ukrainā 2025. gada 11. jūnijā.

Krievijas drona uzbrukums Harkovai: divi bojāgājušie un daudzi ievainoti!
2025. gada 11. jūnija naktī Harkovu atkal skāra nikns Krievijas drona uzbrukums. Saskaņā ar sākotnējiem ziņojumiem vismaz divi cilvēki ir gājuši bojā, bet desmitiem ir ievainoti. Ievainoto vidū ir pieci bērni. Harkovas mērs Ihors Terehovs informēja, ka cietušas daudzas dzīvojamās ēkas un izcēlies pamatīgs ugunsgrēks. Saskaņā ar Mainpost teikto, tika ietekmētas arī uzņēmuma ēkas.
Situācija Harkovā ir saspringta, jo pilsēta, kas atrodas tuvu Krievijas robežai, bieži vien ir šādu uzbrukumu mērķis. Šis incidents notika tikai dažas dienas pēc vardarbīgākā uzbrukuma Harkovai kopš kara sākuma, kurā arī tika ievainoti un nogalināti daudzi cilvēki. Notiekošie uzbrukumi izceļ nežēlīgos apstākļus, kuros cieta civiliedzīvotāji.
Jauns rekords bezpilota lidaparātu uzbrukumos
Militārā situācija Ukrainā kļūst arvien nestabilāka. Šokējoši, bet varas iestādes ziņoja par vienu no lielākajiem Krievijas bezpilota lidaparātu triecieniem kopš kara sākuma, izmantojot vairāk nekā 479 kaujas bezpilota lidaparātus un daudzas raķetes un spārnotās raķetes, tostarp četras Kinschal hiperskaņas raķetes. Šī informācija iegūta no [Zeit] ziņojuma (https://www.zeit.de/news/2025-06/09/groesster-drohnenattack-auf-ukraine-seit-kriegsbeginn).
Militārie eksperti brīdina, ka uzbrukumi ar 500 vai vairāk bezpilota lidaparātiem nākotnē varētu kļūt par normu. Naktī ietekmēti jutās cilvēki arī citos Ukrainas reģionos. Viens ievainots Rivnē un trīs civiliedzīvotāji Zaparožžjā. Harkovai īpaši uzbruka vadāmās slīdbumbas. Ukrainas bruņotie spēki atbildēja ar saviem bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, tostarp elektronikas rūpnīcai Čuvašijā, kur par laimi nav ziņots par cietušajiem.
Apmaiņa starp vīriešiem
Kamēr cīņa turpinās, ir arī spilgti punkti. Krievija un Ukraina ir sākušas kārtējo gūstekņu apmaiņu, no Ukrainas gūsta atbrīvojot pirmo Krievijas karavīru grupu, kas jaunāki par 25 gadiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis apstiprināja jaunu un smagi ievainoto karavīru atgriešanos. Tomēr apmaiņas procesā, kas datēts ar mēneša sākumā notikušajām tiešajām sarunām Stambulā, ir grūtības. Tas varētu ietekmēt vairāk nekā 1000 cilvēku, kas uzsver atgriešanās steidzamību.
Šajos dramatiskajos apstākļos starptautiskā sabiedrība joprojām ir nobažījusies par vardarbības eskalāciju. Drošības apsvērumu dēļ Polija ir aktivizējusi pārtvērējus un novietojusi savas pretgaisa aizsardzības sistēmas paaugstinātā gatavībā, lai reaģētu uz notiekošajiem Krievijas uzbrukumiem.
Šo notikumu praktiskā īstenošana parāda, cik ļoti Ukraina cieš no notiekošā spiediena, tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī cerību uz mieru un stabilitāti. Papildu informācija par uzbrucējiem un pašreizējo situāciju Ukrainā atrodama [Spiegel] ziņojumā (https://www.spiegel.de/ausland/ukraine-meldet-groessten-russischen-drohnenattack-seit-kriegsbeginn-a-9b0fc293-16cd-43a-1-749faa).