Slimību vilnis piemeklē uzņēmumus: novērtējums var glābt!

Slimību vilnis piemeklē uzņēmumus: novērtējums var glābt!

Vācijā situācija saistībā ar garīgo veselību darbavietā pēdējos gados ir krasi mainījusies. Likumā noteiktās veselības apdrošināšanas sabiedrības 2023. gadā ziņoja par aptuveni 800 miljoniem prombūtnes dienu, radot milzīgus ekonomiskos zaudējumus vairāk nekā 130 miljardu eiro apmērā. Arvien vairāk cilvēku cieš no tādām garīgām slimībām kā izdegšana un depresija, kas ir izaicinājums ne tikai pašiem, bet arī uzņēmumiem, kas cieš no šīs “apburtās spirāles”. Šādi profesors Volkers Nirnbergs apraksta mijiedarbību starp darbinieku skaita samazināšanos un virsstundu pieaugumu, kas galu galā arī veicina saslimšanu. Tas liek pārbaudīt uzņēmumu konkurētspēju, jo katra dīkstāves diena izmaksā vidēji 400 eiro, kas kopā veido vismaz 250 miljardu eiro zaudējumus gadā, jo Creditreform ziņojumi.

Problēmas nav jaunas, taču tās ir saasinājusi COVID-19 pandēmija un tās radītie izaicinājumi. Federālās darba un sociālo lietu ministrijas (BMAS) pētījums liecina, ka garīgās slimības var būtiski pasliktināt līdzdalību darba dzīvē, kas negatīvi ietekmē produktivitāti. Pētījuma pētījums norāda, ka, lai izprastu saistību starp darba kvalitāti un ekonomiskajiem panākumiem, ir jāpievērš uzmanība darbinieku perspektīvai.

Veselīga vadība kā risinājuma pieeja

Galvenais pašreizējās debatēs uzsvērtais aspekts ir veselīgas vadības nepieciešamība. Karolīna fon Krečmane uzsver, ka augsts slimību līmenis bieži vien ir strukturālu problēmu simptoms un ka autoritāri vadības stils palielina darba kavējumus. No otras puses, kooperatīva vadība, kas koncentrējas uz atzinību un emocionālo inteliģenci, var veicināt darbinieku veselību. AOK 2024. gada absenteeisma ziņojums jau liecina, ka uzņēmumiem, kas veido spēcīgu emocionālu saikni ar saviem biedriem, ir mazāk jācīnās ar augstu slimības atvaļinājumu līmeni. Tas skaidri parāda, ka korporatīvā kultūra, kas novērtē atzinību, var dot labumu ne tikai cilvēkiem, bet arī pašam uzņēmumam.

Novatorisku pieeju piemērs šajā virzienā ir jaunuzņēmums Bloom. Tas piedāvā visaptverošu profilakses un veselības pārvaldības risinājumu, kas nodrošina darbiniekiem anonīmu piekļuvi atbalstam un augstu datu aizsardzības līmeni. Platformu jau izmanto tādi uzņēmumi kā KMK Kinderzimmer, lai veicinātu savu darbinieku garīgo veselību. Turklāt Eiropas tiesa paļaujas uz elastīgiem pārtraukumiem un eksperimentē ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu, lai palielinātu darbinieku labklājību.

Svarīgi PVO ieteikumi

Pasaules Veselības organizācijai (PVO) ir arī galvenā loma starptautiskajā garīgās veselības jomā. Viņu vadlīnijas, kas publicētas 2022. gada septembrī, uzsver nepieciešamību pēc organizatoriskas darbības un vadītāju apmācības. Šo ieteikumu mērķis ir veicināt garīgo veselību darbavietā un atbalstīt stratēģijas izstrādi valsts un uzņēmuma līmenī. PVO liecina, ka vairāk nekā 15 procentus pieaugušo darbspējas vecumā skārušas garīgās slimības, kurām ir tālejošas sekas uz viņu darba spējām.

Rezumējot, ir pēdējais laiks risināt garīgās veselības problēmas ar skaidru plānu. Elastīgums, atzinība un veselību veicinoši vadības stili ir atslēga uz veselīgāku nākotni visiem iesaistītajiem. Tā kā, kā teikts [Creditreform] ziņojumā (https://www.creditreform.de/kempten/aktuelles-wissen/pressemeldeen-fachbeitraege/news-details/show/warum-wertschaetzung-fruchtreich-macht), darbinieku vērtēšana ir ne tikai ekonomisks morāls pienākums, bet arī pienākums. Tas ir vienīgais veids, kā uzņēmumi var izdzīvot mainīgajā tirgū un vienlaikus paturēt prātā savu darbinieku labklājību.