ESA rada mākslīgu saules aptumsumu: pārsteidzoši koronas attēli!

ESA rada mākslīgu saules aptumsumu: pārsteidzoši koronas attēli!

2025. gada 16. jūnijā ESA satelītu pāris Proba-3 kosmosā radīja iespaidīgu mākslīgo saules aptumsumu. Šī aizraujošā misija varētu ne tikai sniegt ieskatu mūsu Saules noslēpumos, bet arī sniegt svarīgu ieskatu kosmosa laikapstākļos, kas var būtiski ietekmēt mūsu tehnoloģiju. Kā Frankenpost ziņots, ir publicēti pirmie Saules vainaga attēli. Šo Saules ārējo atmosfēru parasti var redzēt tikai pilnīga saules aptumsuma laikā.

Martā divi programmas Proba-3 satelīti lidoja precīzā formācijā. Kamēr viens no satelītiem bloķēja saules gaismu, uz otru satelītu, kas atradās 150 metru attālumā, tika mesta aptuveni 8 cm plata ēna. Tam bija teleskops ar 5 cm atvērumu, kas novietots ēnas centrā. Šīs divus gadus ilgās misijas mērķis ir uzzināt vairāk par koronālo masu izmešanu un saules vētrām, kas var ietekmēt gan satelītus, gan sakarus uz Zemes.

Kosmosa laikapstākļu izaicinājums

Pēdējos gados kosmosa laikapstākļu tēma ir kļuvusi arvien aktuālāka. Tādas parādības kā koronālās masas izgrūšana (CME) sastāv no elektroniem, protoniem un smago elementu kodoliem un var ne tikai radīt dabisku gaismu, piemēram, ziemeļblāzmu (Aurora borealis), bet arī apdraud cilvēkus un tehnoloģijas. "Šīs ir kosmosa laika vizuāli skaistās puses," saka fiziķis Stefans Krafts ESA ziņojums. Tomēr CME var arī radīt milzīgus bojājumus infrastruktūrai un sakaru sistēmām.

Ričards Kristofers Keringtons novēroja pirmo lielo Saules notikumu jau 1859. gadā, kas vēsturē iegāja kā Keringtonas notikums. Šis notikums izraisīja milzīgus traucējumus elektropārvades līnijās un telegrāfos. Kaitējums, ko līdzīgi notikumi varētu radīt mūsdienās, nav iedomājams. 1989. gadā Kvebekā bija strāvas padeves pārtraukums, bet 2003. gadā — Vācijas GPS sistēmas darbības traucējumi.

ESA plāni

Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) plāno optimizēt kosmosa laika apstākļu prognozes, lai nākotnē samazinātu šādus postījumus. Kosmosa novērošanas programmas (SSA) budžets līdz 2020. gadam ir vairāk nekā 30 miljoni eiro, un tās mērķis ir nodrošināt vairāku dienu iepriekšēju brīdinājuma periodu. Lai turpinātu sasniegt šo mērķi, ESA kopš 2009. gada strādā pie visaptverošas kosmosa laikapstākļu sistēmas, kas savieno ekspertu centrus Eiropā.

Vēl viens nozīmīgs solis būs Vigil misija, kas pozicionēs jaunu satelītu Lagranžas punktā L5. No turienes zinātnieki varēs novērot Saules aktivitāti tādā veidā, kas ļauj prognozēt četras līdz piecas dienas iepriekš. Tādā veidā astronauti uz SKS varētu tikt laikus brīdināti par saules sprādzieniem un tādējādi būtu labāk aizsargāti.

Šie notikumi skaidri parāda, cik svarīga ir kosmosa laikapstākļu izpēte. Proba-3 misija varētu būt atslēga dziļākai izpratnei par sauli un tās ietekmi uz mums, un, cerams, palīdzēs labāk aizsargāt tehnoloģiju, kas nosaka mūsu ikdienas dzīvi.