Ebersberga piemin koncentrācijas nometņu ieslodzītos: Jauna stēla nacistu režīma upuriem!

Ebersberga piemin koncentrācijas nometņu ieslodzītos: Jauna stēla nacistu režīma upuriem!

Ebersbergā notiek kas nozīmīgs: tiks izveidota jauna piemiņas vieta, kas pieminēs nacistu režīma upurus un atgriezīs atmiņā tā laika šausmas. 1945. gada 22. augustā Ebersbergas mežā tika atklāti piecu koncentrācijas nometņu ieslodzīto ķermeņi, kurus nacisti bija noslepkavojuši. Viņi bija sasieti un sašauts pakausī. Mūsdienu liecinieku ziņojumi liecina, ka tie bija ieslodzītie no Poingenes nāves vilciena. Šis briesmīgais stāsts izraisa tādu vēstures pētnieku kā Roberta Šurera interesi, kuram patiesi ir piemiņas kultūras iemaņa. Süddeutsche.de ziņo, ka Šurers ir apkopojis informāciju par jaunu piemiņas vietu, kas atgriezīs upuru un citu, piemēram, Ebersbergu cietumnieku, piemiņu. iedzīvotāju skaits.

Pamatakmens šim memoriālam tika likts 1951. gadā, kad mērs Otto Meiers lika apglabāt 20 nacionālsociālisma upurus Ebersbergas vecajā kapsētā. Bet gadu desmitiem laikā piemiņa tika aizmirsta. Kvadrātveida kolonna ar šindeļu jumtu, kas celta pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, ir pazudusi nepārprotami. Teorijas par tās pārvietošanu saka, ka tas kļuva par upuri kapsētas paplašināšanai. 1958. gadā pieci koncentrācijas nometnes ieslodzītie tika ekshumēti un pārapbedīti bijušās Flosenbürg koncentrācijas nometnes Goda kapsētā, kas nozīmēja, ka memoriāls Ebersbergā faktiski pazuda. [Merkur.de]. tika uzrunāts negribīgi.

Jauns piemineklis Ebersbergai

Taču Roberts Šurers ir apņēmības pilns atgūt atmiņu. Viņa projektā jaunajam memoriālam, kas tiks uzcelts svētības zālē vecajā kapsētā, ir iekļauta vienkārša stēla, kas izgatavota no Kortena tērauda. Uz tā tiks ierakstīti centrālie vārdi “Piemiņa – piemiņa – Atbildība”. Turklāt tiek izmitināta informācija par pieciem koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem un par ukraiņu piespiedu strādnieku Gabrielu Poseleņiku, kuru 1944. gadā Ebersbergā gestapo sodīja ar nāvi. Šurers jau nosūtījis 70 e-pastus potenciālajiem atbalstītājiem, lai vāktu ziedojumus, jo viņam pieminekļa realizācijai kopumā vēl nepieciešami 3000 eiro. Mākslinieks Matiass Larasers-Bergmeisters jau ir apsolījis savu atbalstu un sedz pusi no izmaksām. Savukārt Ebersbergas pilsēta projektā finansiāli nepiedalīsies, kas nozīmē, ka finansējumam jānāk no iedzīvotāju ziedojumiem.

Atsaucība uz aicinājumu ziedot bijusi pozitīva: pirmajās dienās jau savākta piektā daļa no nepieciešamās summas. Arī mērs Ulrihs Proske atbalstīja projektu un apņēmīgi strādāja, lai tiktu skaidrībā ar savu ģimenes vēsturi. Šurers plāno rīkot vēstures semināru 2024. gada rudenī, lai iegūtu vairāk informācijas par Ebersbergas apakšnometni. Pieminekli varētu uzcelt 2024. gada rudenī, taču precīzs datums joprojām ir gaisā.

Šis memoriāls ir paredzēts, lai nostātos pret aizmirstību un atgādinātu Ebersbergas iedzīvotājiem notikušo, lai šādas zvērības nekad neatkārtotos. Galu galā tā ir atbildība ne tikai pieminēt vēsturi, bet arī aktīvi to nostiprināt cilvēku apziņā.