Samu uzbrukumi Brombahas ezeram: Klimata pārmaiņas paātrina draudus!

Samu uzbrukumi Brombahas ezeram: Klimata pārmaiņas paātrina draudus!

Situācija Brombašzē pēdējā laikā kļuvusi nopietnāka: sams uzbruka cilvēkam pēc tam, kad jutās apdraudēts un gribēja aizstāvēt savu nārsta zonu. Tomēr Donavas-Riesas rajona Švābu zvejnieku asociācijas priekšsēdētājs Ērihs Keinats uzsver, ka šādi gadījumi drīzāk ir izņēmums. Sams ir plaši izplatīts Donau-Ries rajona ūdeņos, un to var redzēt gandrīz visos vietējos ūdeņos, sākot no Donavas līdz Vornicai un beidzot ar karjeru dīķiem un peldvietu ezeriem. Tomēr saskaņā ar Donau-Ries Aktuell precīzu sams populācijas aplēsi ir grūti.

Samu izplatība arvien vairāk tiek skaidrota ar klimata pārmaiņām, kas izraisa ūdens temperatūras paaugstināšanos. Līdz ar to sams nārsta sezona tagad nereti pagarināta līdz četriem mēnešiem ierasto divu mēnešu vietā. Tas rada grūtības rajona makšķerniekiem, jo ​​sams apēd ievērojamu daudzumu vietējo klubu izlaisto zivju krājumu papildināšanai.

Satriecoša izplatība un izaicinājumi

Fakti par Eiropas sams (Silurus glanis), kas tiek uzskatīta par lielāko saldūdens zivi Eiropā, ir iespaidīgi. Šī zivs pēdējos gados ir ievērojami izplatījusies Centrāleiropā, īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē. Tas ir cieši saistīts ar klimata izmaiņām. Kā ziņo FischApp, sams dod priekšroku siltākam ūdenim, un fizioloģiski optimālā temperatūra ir no 25 līdz 27 °C. Temperatūrai paaugstinoties, populācijas strauji pieaug, un tiek uzskatīts, ka tagad Bavārijā ir pamanīts rekordliels 2,81 metru liels sams.

Samu augšanu veicina sasildītie ūdeņi, kas piedāvā tam optimālus apstākļus. Tomēr tas nozīmē arī to, ka no mednieku samiem ļoti cieš tādas zivis kā raudas un plēsīgo zivju mazuļi. Turklāt sava izmēra dēļ sams varētu noķert lielākus laupījumus, piemēram, ūdensputnus vai mazus zīdītājus, kas būtiski ietekmē vietējo floru un faunu. Tāpēc ir nepieciešama rūpīga apiešanās ar šo sugu, lai saglabātu ekoloģisko līdzsvaru ūdeņos.

Vadības stratēģijas un perspektīvas

Pašreizējās problēmas prasa precīzus zinātniskus novērojumus un, iespējams, novatoriskas pārvaldības stratēģijas, lai regulētu samsu populāciju. Tas varētu ietvert mērķtiecīgus zvejas pasākumus un īpašus noteikumus par krājumiem. Šīs stratēģijas ir svarīgas, lai nodrošinātu ilgtermiņa bioloģisko daudzveidību Centrāleiropas ūdeņos. Makšķernieki un makšķernieki turpina sams novērtēt kā vērtīgu mērķzivi un barības zivis, taču ir svarīgi rūpīgi sekot līdzi to turpmākās vairošanās ietekmei uz citām zivju sugām un visu ekosistēmu. [Spiegel Online] pārskati (https://www.spiegel.de/forschung/natur/wels-attacke-am-brombachsee-man-haette-ihn-umstellen-oder-aufessen-koennen-a-eda68bf3-c0b0-4196-826b-0cff2) ne tikai izceļ kontroles pasākumus3. sams populāciju, bet arī peldētāju un makšķernieku drošību.