Rasisms Dahavā: paneļdiskusija izceļ sprādzienbīstamas tēmas

Rasisms Dahavā: paneļdiskusija izceļ sprādzienbīstamas tēmas

Dahavā diskusijas par rasismu un diskrimināciju rit pilnā sparā. Stīvens Denvalds, kurš strādā Bavārijas Bēgļu padomē un iestājas par bēgļu tiesībām, ir nobažījies par labējo ekstrēmistu un rasistisku pozīciju pieaugošo izplatību. Federālo vēlēšanu kampaņas kontekstā ir skaidri redzams, ka darba devēji arvien mazāk vēlas nodarbināt bēgļus, tajā pašā laikā sabiedrībā mazinās kritika par deportācijām. "Ir skaļāki aicinājumi valstī ierasties mazāk bēgļu," saka Denvalds. Hamado Dipama, konsultants pret rasismu un diskriminācijas apkarošanu uzņēmumā Agaby, saka, ka sociālā plaisa arvien palielinās un debates ir pārspīlētas, apgrūtinot migrantu piekļuvi taisnīgai aizsardzībai.

28. jūnijā Dahavas apaļais galds pret rasismu atzīmē savu desmito gadadienu – tā ir laba iespēja pārdomāt, cik tālu sabiedrība patiesībā ir tikusi. Šī tabula tika izveidota, lai aizstāvētos pret labējo ekstrēmistu uzbrukumiem. Paneļdiskusijā Ludviga Toma namā Dünnvalds un Dipama apspriedīs pašreizējo antirasisma politiku un tās radītos izaicinājumus. Tāpat kļūst skaidrs, ka vēlēšanu kampaņa tika veikta bēgļu un migrantu mugurā. "Mums ir jādara vairāk, lai iebilstu pret rasismu ikdienas dzīvē," pieprasa Denvalds.

Fakti

Pašreizējā situācija ir satraucoša. Saskaņā ar Federālās pretdiskriminācijas aģentūras ziņojumu laikposmā no 2021. līdz 2023. gadam tika ziņots par vairāk nekā 20 600 diskriminācijas gadījumiem, un īpaši izplatīta bija rasistiskā un antisemītiskā diskriminācija. Ferda Ataman, viena no komisārēm, runā par diskriminācijas krīzi Vācijā un steidzami aicina veikt efektīvus aizsardzības pasākumus. "Mums Vācijā ir neaprēķināms skaits cilvēku, kurus skārusi diskriminācija," saka Atamans.

Nereģistrēto gadījumu skaits, visticamāk, būs vēl lielāks, jo 16 līdz 30% iedzīvotāju apgalvo, ka ir piedzīvojuši diskrimināciju. Pagājušajā gadā ar Federālo diskriminācijas aģentūru par diskrimināciju vērsās 11 400 cilvēku. "Pēc daudzu ekspertu domām, ir nepieciešama Vispārējā vienlīdzīgas attieksmes likuma reforma," saka Reems Alabali-Radovans, kurš norāda, ka īpaši ir jāuzlabo aizsardzība pret valsts iestāžu veikto diskrimināciju.

Prasības

Galvenās bažas debatēs ir novērst nepilnības aizsardzībā pret rasismu un antisemītismu. Politiskie pārstāvji un pretdiskriminācijas aktīvisti, piemēram, doktors Mehmets Daimagulers uzsver, ka diskriminācija ir plaši izplatīta arī valsts institūcijās, īpaši pret sinti un romiem. "Mums ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka ikviena persona neatkarīgi no izcelsmes vai identitātes tiek cienīta," viņš pieprasa. Drošības situācija joprojām ir īpaši satraucoša Jehovas lieciniekiem un LGBTIQ* kopienai, kas, pēc Svena Lēmana teiktā, joprojām saskaras ar augstu diskriminācijas un vardarbības risku.

Dahavas koncentrācijas nometnes memoriāls saskaras arī ar Krievijas puses apsūdzībām, ka tur noņemtas nacionālās krāsas lentes. Tas rada papildu spriedzi, kas vēl vairāk palielina izpratni par rasismu reģionā.

Kopumā ir skaidrs, ka sociālā konfrontācija ar rasismu un diskrimināciju Bavārijā ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk. Atkārtotie aicinājumi katrā pilsētā izveidot pretdiskriminācijas biroju uzsver jautājuma steidzamību. Pašlaik Bavārijā ir tikai seši šādi amati, un šī situācija daudziem šķiet neadekvāta.

Atliek cerēt, ka gaidāmās diskusijas Ludviga Toma namā un apaļā galda pret rasismu gadadienas svinības dos jaunu impulsu rasisma un diskriminācijas apkarošanai. Cīņai pret diskrimināciju Bavārijā un ārpus tās ir jāpaliek pastāvīgiem un nopietniem centieniem.