Frankonijas meža nākotne: eksperti apspriež mizgraužu izaicinājumus!

Frankonijas meža nākotne: eksperti apspriež mizgraužu izaicinājumus!

Otrajā “Diskusijas par Banzu” sanāksmē tiek apspriests jutīgs temats: Frankonijas meža nākotne. Aptuveni 100 dalībnieku, tostarp mežsaimniecības un kokrūpniecības eksperti, tikās pēc Augšfrankonijas mežsaimniecības asociācijas uzaicinājuma, lai runātu par mizgraužu invāzijas nopietnajām sekām. Pasākumu vadīja Kirstin Zesewitz no Bayerischer Rundfunk. Situācija daudziem Frankonijas meža mežu īpašniekiem ir nopietna, jo mizgrauzis ir iznīcinājis ievērojamu koku populācijas daļu un atstājis tukšas vietas, kas redzamas no tālienes.

Markus Wich no Kronahas-Rotenkirhenes meža īpašnieku asociācijas īpaši ziņoja par strauju mežizstrādes pieaugumu. Šogad plānots iestādīt vairākus simtus tūkstošu jaunu koku, lai novērstu kailo skatienu. Taču, neskatoties uz nopietno situāciju, vērojams piesardzīgs uzlabojums, jo mizgraužu skaits samazinās, koksnes cenas saglabājas stabilas un ir pievilcīgas subsīdijas. Tas ļauj Frankonijas meža meža lauksaimniekiem atviegloti nopūsties.

Kokrūpniecība pārejas posmā

2025. gadā kokrūpniecība piedzīvo pārsteidzošu deficītu pēc gadiem ilga pārprodukcijas. Tas rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Jenss Haertels no AELF Coburg-Kulmbach un Daniels Krauss no Dabas mežu apsaimniekošanas darba grupas ir optimistiski noskaņoti. Viņu viedoklis ir skaidrs: Frankonijas meža atradumi varētu būt atslēga uz daudzveidīgāku, stabilāku un krāsaināku mežu.

Notikušā dramatismu uzsver arī pieaugošais bojātās koksnes daudzums citos Bavārijas reģionos. Neskatoties uz lielo nokrišņu daudzumu, bojātās koksnes daudzums ir pieaudzis. Tas mežsaimniecībai rada lielas problēmas. Ir svarīgi izprast mehānismus, kas veicina mizgrauzi un tās dzīves apstākļus. Klimata pārmaiņām, augstām temperatūrām un sausumam ir izšķiroša nozīme kaitēkļa izplatībā, kas īsā laika periodā var izpostīt lielas teritorijas.

Pārdomāšana mežsaimniecībā

Cīņa ar mizgrauzēm prasa fundamentālas izmaiņas mežsaimniecībā, mazāk monokultūru un vairāk jauktu kultūru. Tiek uzskatīts, ka tie ir izturīgāki pret vaboļu masveida izplatību. Piemērs tam ir Bavārijas meža nacionālais parks, kur mizgrauzis tiek uzskatīts par daļu no dabiska procesa. Tur gadu gaitā ievērojami uzlabojusies iedzīvotāju akceptēšana meža aizsardzībai. Parks izceļas ar pieaugošo apmeklētāju skaitu un rada reģiona labklājību.

Kopumā ir skaidrs, ka ir steidzami jāpārdomā, lai risinātu klimata pārmaiņu un mizgraužu problēmas radītās problēmas. Daudzveidīgāka pieeja varētu ne tikai nākt par labu mežam, bet arī nodrošināt ilgtermiņa stabilu izklaides vērtību kokrūpniecībai.

Laikā, kad ir vajadzīgas iedvesmojošas domas un perspektīvas, varētu būt noderīgi atcerēties izcilu domātāju vārdus. Kā reiz teica Oskars Vailds: "Esi pats; visi pārējie jau ir aizņemti." Šie vārdi arī aicina aizdomāties par to, kā mēs varam saglabāt veiklību kā sabiedrība un tikt galā ar savu dabu.