DGB brīdina: 8 stundu darba dienas graušana apdraud strādnieku tiesības!

DGB brīdina: 8 stundu darba dienas graušana apdraud strādnieku tiesības!

Pašreizējā ekonomiskajā krīzē īpaši karsti tiek apspriests jautājums par darbinieku tiesībām. DGB apgabala priekšsēdētājs Verners Glonings apgabala DGB arodbiedrību vasaras sapulcē komentēja notiekošās izmaiņas darba tiesībās un lika noprast, ka pret darbinieku tiesībām nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. "Mēs ar bažām vērojam, kā tiek mēģināts atkal mīkstināt darba laika likumu," sacīja Glonings. Šīs bažas ir īpaši aktuālas, jo Vācijā katru gadu tiek nostrādāts vairāk nekā miljards stundu virsstundu, no kurām vairāk nekā puse paliek neapmaksāta, kā to var lasīt vietnē schwaben.dgb.de/presse/++co++54afd982-478e-11f0-b860-057b424).

Atkārtoti tiek mēģināts palielināt dienas darba laika augšējo robežu līdz 13 stundām. DGB apgabala izpildvara un arodbiedrības stingri noraida šo Darba laika likuma eroziju. “Ilgākas darba stundas rada ne tikai veselības problēmas, bet arī apgrūtina darba un ģimenes savienošanu,” uzsver DGB apgabala priekšsēdētāja vietniece Gabriele Brennere. Viņu pārsteidza arī norises SPD, īpaši koalīcijas līgums, kas uzrāda līdzīgas tendences.

Darba ņēmēju aizsardzība

Vācijā Darba laika likums (ArbZG) regulē ne tikai maksimālo darba laiku, bet arī darbinieku obligātos atpūtas laikus. Mērķis ir aizsargāt darbinieku veselību un drošību. Tomēr daudzi darbinieki sūdzas par neapmaksātām virsstundām un pastāvīgu pieejamību brīvajā laikā. Saskaņā ar DGB indeksu daudzi darbinieki cieš no netipiskām darba situācijām, kas negatīvi ietekmē viņu veselību, kā ziņo [dgb.de.

Uzmākšanās piemērs ir darbs vakaros (26%) un brīvdienās (25%). Turklāt daudzus darbiniekus ietekmē viņu darba uzdevumu pieaugums, kas tiek uztverts kā saspringts. Bieži vien netiek ievērots likumā noteiktais minimālais atpūtas laiks 11 stundu garumā, kas var izraisīt psihosomatiskas sūdzības. "Šeit ir nepieciešami skaidri ikdienas darba laika ierobežojumi," saka Glonings, norādot uz uzticama darba laika nozīmi cilvēkiem ar ģimenes saistībām.

Arodbiedrību prasības

Šajā kontekstā arodbiedrības aicina veikt konkrētus pasākumus: skaidrus ikdienas darba laika noteikumus, uzticamus atpūtas laikus un reālu līdznoteikšanos darba laika organizēšanā. Nepilna laika strādniekiem, bieži vien sievietēm, ir jāspēj pēc vajadzības palielināt savu darba laiku, nenonākot nelabvēlīgā situācijā. Šādas prasības ir ne tikai sociāli taisnīgas, bet uz tām attiecas arī Eiropas Darba laika direktīva, kas nosaka maksimālo darba laiku 48 stundas nedēļā un ietver tiesības uz pārtraukumiem pēc sešu stundu un četru nedēļu apmaksāta atvaļinājuma, kā teikts plkst. verdi.de.

Visbeidzot, DGB rajona izpildkomitejas deputāti vēršas pie SPD ar lūgumu ieņemt izlēmīgu nostāju pret pašreizējiem reformu priekšlikumiem, kas apšauba vecāku darbinieku aizsardzību pret atlaišanu. “Godīga un sociāli pieņemama darba laika organizācija ir būtiska veselīgai un produktīvai sabiedrībai,” ir Gloninga un Brennera pēdējais vēstījums.