Zelta šakālis uz Sylt: medību atļauja izraisa karstas debates!

Zelta šakālis uz Sylt: medību atļauja izraisa karstas debates!

Pēdējo nedēļu laikā zelta šakālis ir izraisījis lielu sajūsmu vietnē Sylt. Kopš 19. maija ir parādījusies satraucoša aina: šie savvaļas dzīvnieki ir nogalinājuši vairāk nekā 90 aitas, tostarp daudzus jērus. Tas izraisīja Šlēsvigas-Holšteinas Vides valsts biroja rīcību, kas 5. jūnijā izdeva izņēmumu saskaņā ar sugu aizsardzības likumu, kas ir spēkā līdz 31. jūlijam. Šī atļauja ļauj nošaut zelta šakāli, jo tas rada ievērojamus draudus vietējai lauksaimniecībai, jo īpaši vaislas un vaislas sezonā, jo īpaši aitkopībai, kas ir svarīga piekrastes aizsardzībai. Saskaņā ar ziņojumiem no Pasaule Tomēr WWF apšauba apstiprinājumu. Viņi kritizē uzticamu pētījumu trūkumu, kas pierādītu šo savvaļas dzīvnieku negatīvo ietekmi uz zemē ligzdojošiem putniem.

Diskusija par palaišanas atļauju ir nekas cits kā triviāla. Vides ministrs Tobiass Goldšmits (zaļie) minēja vairākus šaušanas iemeslus. Tie ietver mājlopu aizsardzību, apdraudējumu zemē ligzdojošiem putniem un aizsprostu audzēšanas lomu piekrastes aizsardzībā. Taču dabas aizsardzības biedrības dalās: vieni piekrīt šaušanai, citi uzskata iemeslus par apšaubāmiem. Salīdzinājumi ar līdzīgiem pieteikumiem par vilku, kurus tiesas atzina par nepieņemamiem, ilustrē šī jautājuma sarežģītību.

Situācija Siltā

Atkal ikdienas ziņas Tiek ziņots, ka zelta šakālis, kas naktī uz piektdienu, 6. jūniju, atkal darbojās fermā Sylt, bija atbildīgs par jēra ievainošanu un nogalināšanu. Cietušie gani cenšas aizsargāt savus dzīvniekus, brīdinot medniekus un izmantojot nakts redzamības ierīces, lai izsekotu zelta šakāli. Mednieku pieredze arī liecina, ka dzīvnieku nošaut būs izaicinājums, jo tas ir nakts un ļoti jutīgs pret ožu. Kā norādīja apgabala mednieka vietnieks Manfrēds Uekermans, šī jaunpienācēja medības būs īsts pacietības pārbaudījums iesaistītajiem medniekiem.

Pretrunīgi vērtētajām zelta šakāļa medībām ir arī plašāka sociālā dimensija. Savvaļas ekologs Fēlikss Bēkers uzsver, ka zelta šakālis nerada tiešus draudus cilvēkiem. Tomēr tas apdraud ganības un lauksaimniecības dzīvniekus. Bieži gadās, ka zelta šakālis nogalina vairāk laupījuma, nekā tas patiesībā apēd – šī uzvedība ir pazīstama kā “pārpalikuma nogalināšana”. Tam varētu būt postošas ​​sekas aitkopībai Siltā.

Jauns iedzīvotājs Vācijā

Zelta šakāļi, kas sākotnēji ir no Tuvajiem Austrumiem un Āzijas, ir salīdzinoši jauna parādība Vācijā, kas salā nonākuši caur Hindenburgas dambi. Pirmie apstiprinātie pierādījumi ir datēti ar 1997. gadu. Tagad tie ir izplatījušies dažādās federālajās zemēs, tostarp Lejassaksijā un Bādenē-Virtembergā. Viņu uzvedība un pielāgošanās spēja ļauj tiem viegli integrēties jaunos biotopos. Viņu populācija Eiropā tiek lēsta ap 150 000, bet vilku skaits ir aptuveni 23 000.

Zelta šakāļa medības Vācijā nākotnē varētu kļūt juridiski daudz strīdīgākas. Kā skaidro Pasaules Dabas fonds, juridiskā situācija vēl nav pietiekami noskaidrota, lai šāda rīcība būtu vispārēja leģitimitāte. Kritiķi uzsver, ka trūkst visaptverošu pētījumu par atsevišķu dzīvnieku izņemšanas ietekmi uz kopējo populāciju. Jāskatās, vai pasākums būs produktīvs, vai arī tas radīs tikai īslaicīgu uzlabojumu. Tomēr viens ir skaidrs: pēdējais vārds debatēs par zelta šakāli uz Siltas vēl nav pateikts.