Ilgtspējīga lauksaimniecība Erdingā: Thalhammer paļaujas uz bioloģisko lauksaimniecību un ganību lauksaimniecību!

Ilgtspējīga lauksaimniecība Erdingā: Thalhammer paļaujas uz bioloģisko lauksaimniecību un ganību lauksaimniecību!

Erding ir par nākotnes lauksaimniecību. Makss Talhamers no Grundas netālu no Ottenhofenas jau gandrīz 25 gadus veiksmīgi vada bioloģisko saimniecību, kurā strādā kopā ar ģimeni – arī dēlu Maksu. Lepnas 80 slaucamās govis dzīvo uz 100 hektāriem zemes un tiek lutinātas brīvajā novietnē ar īpašu akcentu: dušu, kas nodrošina patīkamu atvēsināšanu ar smalku ūdens miglu. Neskatoties uz sausuma radītajām problēmām, Talhammers joprojām ir optimistisks. Sausais laiks viņam patiešām nāk par labu, jo tas izžūst nezāles un samazina kaitēkļu risku.

"Pirmie miežu lauki jau ir novākti, un mēs varam cerēt uz ļoti labu ražu," skaidro Thalhammer. Audzējamās šķirnes ir dažādas: no ziemas kviešiem līdz sojai un kukurūzai – piedāvājuma klāsts ir plašs. Erdingas rajonā zemes izmantošana ir samērā stabila – aptuveni 59 000 hektāru, no kuriem aptuveni 19 000 hektāru tiek izmantoti kukurūzas audzēšanai.

Izaicinājumi un pārmaiņas

Taču Thalhammer nav vienīgais, kurš cīnās ar pašreizējiem apstākļiem. Dr. Josef Schächtl uzsver, ka steidzami ir nepieciešams labāks mārketings mazākām kultūrām, piemēram, cietajiem kviešiem un auzām. Šīs sugas ir ne tikai daudzsološas reģionālajai piegādei, bet arī svarīgas bioloģiskajai daudzveidībai augšanas apgabalos. Sabīne Bergere no BBV valdes pauž bažas par globālajiem kviešu krājumiem un problēmām, ko rada pieaugošais iedzīvotāju skaits. Svarīga tēma diskusijā ir pārtikas krājumu veidošana, kas tiek uzskatīta par lietderīgu, neskatoties uz augstajām izmaksām, lai varētu elastīgi reaģēt uz cenu kritumu un pieaugošo pieprasījumu.

Pašreizējais Agora Agrar pētījums uzsver lauksaimniecības nozīmi attiecībā uz klimata neitralitāti ES. Tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas no lauksaimniecības un kūdrājiem var samazināt līdz pat 60%. Efektīva zemes izmantošana, kas ir pētījuma galvenais elements, varētu ne tikai palīdzēt lauksaimniekiem, bet arī veicināt bioloģisko daudzveidību. Tāpat tiek piedāvāts samazināt pieprasījumu pēc dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai samazinātu zemes prasības un līdz minimumam samazinātu barības importu. Saskaņā ar pētījumu, agromežsaimniecības sistēmām varētu būt liela nozīme šajā jomā. Koku audzēšana 8% lauksaimniecības zemes varētu uzglabāt līdz 660 miljoniem tonnu CO₂.

Uzmanības centrā ilgtspējība

Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ir izaicinājums, kas galvenokārt skar lauku reģionus. Reinhards Menzels pievēršas meža pārveides nepieciešamībai, kur darba kārtībā ir jaunu koku sugu stādīšana. Pētījums aicina izveidot politisku ietvaru, lai realizētu ilgtspējības potenciālu, un sniedz lauku reģioniem izšķirošu vēstījumu: "Mums ir jārīkojas tagad, lai nodrošinātu lauksaimniecības nākotni."

Šīs norises parāda, cik svarīga mūsu nākotnei ir tradicionālās un novatoriskās lauksaimniecības kombinācija. Erdingas rajonā tādi lauksaimnieki kā Max Thalhammer uzņemas iniciatīvu strādāt ne tikai ekonomiski, bet arī ekoloģiski. Tas varētu būt atslēga veiksmīgai šodienas un rītdienas izaicinājumu pārvarēšanai.

Plašāku informāciju par gaidāmajām izmaiņām lauksaimniecībā un ilgtspējīgu zemes izmantošanu ES lasiet pētījumos no Merkurs un Agora Agrar.