Semikols: no iekšējās informācijas padoma līdz gandrīz aizmirstai valodas mākslai!
Semikols: no iekšējās informācijas padoma līdz gandrīz aizmirstai valodas mākslai!
Cham, Deutschland - Vai esat kādreiz domājis, kā semikols ir iekarojis savu vietu pieturzīmju zīmju pasaulē? Pašreizējo apstākļu apskats skaidri parāda, ka mazo, bet jutīgo zīmi apdraud ložņājošs nozīmes zaudējums rakstiskā komunikācijā. Aptauja par Babbelu valodu apguves platformu parādīja, ka 67 % britu studentu un studentu semikolus izmanto reti vai nekad, un regulāri izmanto tikai 11 % respondentu. Tas ir arī satraucoši, ka vairāk nekā puse dalībnieku precīzi nesaprot, kā pareizi izmantot semikolus. Tas rada jautājumus: kas notika ar šo īpašo pieturzīmju izpratni?
Semikola vēsture atgriežas 1494. gadā, kad tas pirmo reizi tika atrasts Pietro Bembo "de Aetna". Saskaņā ar vēsturnieci Cecelia Watson, kura uzrakstīja grāmatu par semikolu ar nosaukumu “Semikols - pārprastā zīmes pagātne, tagadne un nākotne”, semikola projektu izveidoja Aldus Manutius. Fontu dizainers Frančesko Grifo veicināja semikola popularitāti ar jaunu fontu. Renesansē bija īsts pieturzīmju uzplaukums - un semikols atrada savu vietu starp komatu un punktu.
Semikola samazināšanās
Lai arī semikols jau iepriekš tika regulāri izmantots, aptauja steidzami parāda, ka mūsdienās autori nodrošina tikai ik pēc 390. vārda semikolu. Ar skaidru divu galveno teikumu savienojumu ar līdzīgu vai pretēju saturu semikols var precīzi strukturēt domas. Liza Maklendona, filmas "Perfect Angļu gramatikas darbgrāmatas" autore, pat parāda, ka šīs zīmes izpratne ir grimstošā. Literatūras vēstures apskats atklāj, ka slavenie rakstnieki, piemēram, Virdžīnija Vilfa, savos darbos prasmīgi izmantoja semikolu, savukārt autori, piemēram, Kurts Vonnegut, stingri pagrieza muguru uz zīmes.
Bet ko semikols patiesībā pārstāv? Vatsons to raksturo kā cilvēka jūtu un sociālās klases atšķirību izpausmi. Semikola darbs ir rakstiskā komunikācijas nianse, kas arvien vairāk atrodas vienkāršotā rakstīšanas stila velosipēdos. Valstisti izskaidro, ka semikola pazušana atspoguļo arī sociālo tendenci: mazāk bieži ir vairāk. Saistībā ar šo attīstību jāapsver arī dažādi rakstīšanas stili un jautājums par to, cik svarīga ir pieturzīmes.
Pieturzīmju nozīme laika maiņā
Personu zīmju vēsture ir nekas cits kā īss un skalots. Izrādās, ka šīs mazās pazīmes ir izšķirošas tekstu organizēšanai un strukturēšanai. Skaidra izteiksmes zaudēšana, ko semikola piedāvājumi nesen, nesen varētu ietekmēt komunikāciju. Bez pieturzīmēm teikumi varētu būt neviennozīmīgi un maldinoši - fakts, ko bieži var novērot sociālajos medijos un tiešsaistes komunikācijā.
Vēsturiski mēs esam parādā pieturzīmju attīstību grāmatas spiedienam un turpmākajiem noteikumiem gramatikā. Martina Lutera Bībeles tulkojumi ievērojami veicināja konsekventu pieturzīmju ieviešanu. Kopš 18. gadsimta gramatika sāka visaptveroši definēt pieturzīmju lomu. Šī attīstība beidzot noveda pie vienotiem noteikumiem, kas tika izveidoti 19. gadsimta beigās. Mūsdienās pieturzīmju zīmes, arī digitālā komunikācijā, ir neaizstājamas. Rezumējot, var teikt, ka semikols ir pelnījis daudz lielāku uzmanību tā kā savienojošā elementa lomā rakstiskā komunikācijā. Aptauja rāda, ka mēs atrodamies pagrieziena punktā, kurā mums jāpieņem lēmums: vai mēs vēlamies turpināt palikt secībā vai atdzīvināt diferenciācijas un skaidrības mākslu? Laikā, kad valoda ir pakļauta arvien formālākām un vienkāršākām tendencēm, nelielam solim atpakaļ uz apzinātu rakstīšanu varētu būt liela ietekme - un semikolam ir pilnīgi jauna loma.Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, mēs atsaucamies uz rakstiem no vjetnam.vn href = "https://www.docma.info/blog/die-es-semikolons"> Docma un tunenews International.
| Details | |
|---|---|
| Ort | Cham, Deutschland |
| Quellen | |