Pensiju krāpnieks tiesā: Facebook ieraksti ierosina krimināllietu!

Pensiju krāpnieks tiesā: Facebook ieraksti ierosina krimināllietu!

Pašreizējā tiesas prāva Ašafenburgā izraisa ažiotāžu, kuras uzmanības centrā ir 73 gadus vecs pensionārs. Sieviete, kas pazīstama kā Ingrīda B., tiek tiesāta par iespējamu kūdīšanu sociālajos tīklos. Saskaņā ar prokuratūras teikto, viņas netīrie ieraksti Facebook tiek rūpīgi pārbaudīti. Piemēram, viņa ievietoja attēlu ar autobusu, kas dodas uz Aušvicu, ar komentāru: “Jauns autobusu maršruts bēgļiem”. Šādi krasi paziņojumi satrauca tiesu sistēmu un izraisīja plašu sabiedrības reakciju. Primavera24 ziņo, ka šī lieta interesantā veidā izgaismo vārda brīvības robežas.

Bet kas īsti ir dumpis? Saskaņā ar juridisko definīciju tas rada naidu vai vardarbību pret noteiktām grupām, piemēram, minoritātēm vai etniskām grupām. Pretrunīgi izteikumi var ne tikai šokēt, bet arī būt sodāmi. Tiesiskais regulējums kļūst neaizstājams, jo īpaši sociālajos medijos, kur anonimitāte un algoritmiski veicināta naida runas izplatība ir īpaši izteikta. Tāpēc Kriminālkodeksa 130. pants aizliedz aicinājumus uz naidu vai vardarbību, kā arī sodāma par vēsturisku notikumu, piemēram, holokausta, noliegšanu vai trivializāciju. Lawyer.de rāda norāda, ka vārda brīvībai ir savas robežas, īpaši, ja runa ir par nepatiesiem faktu apgalvojumiem.

Apsūdzības sīkāk

Ingrīdas B. lieta rada nopietnas apsūdzības. Sašutumu izraisīja ne tikai autobusa bilde, bet arī divu karavīru fotogrāfija ar ložmetēju, zem kuras viņa ievietoja teikumu “Ātrākā patvēruma procedūra”. Viņa arī raksturoja apakšstacijas attēlu kā "kāpšanas parku migrantiem". Šādi izteikumi viņu varētu nostādīt sacelšanās pelēkajā zonā, kas, pēc ekspertu domām, ir skaidri noteikta. Dr Pēteris skaidro ka noziedzīgas darbības ietver arī aizskaršanu cilvēka cieņai ar apvainojumiem un apmelošanu, jo īpaši pret tiem, kas izceļas ar savu politisko vai ideoloģisko pārliecību vai sociālajiem apstākļiem.

Prokuratūras uzdevums ir juridiski klasificēt izteikumus, un tai ir jāpārbauda, ​​vai tie patiešām ir noziedzīgs nodarījums – dumpis. Galīgo lēmumu pieņem Ašafenburgas apgabala tiesnesis, kuram jāņem vērā tiesiskais regulējums un sociālais konteksts. Jāpiebilst, ka internets nav juridisks vakuums, un pseidonīmi nepiedāvā nekādu aizsardzību pret kriminālām sekām. Digitālās pēdas, piemēram, IP adrese, var novest pie identifikācijas. Tuvākās tiesu dienas parādīs, cik nopietni tiesu sistēma raugās uz vārda brīvības robežām un kā tā risinās šādas lietas.