Bavārijas pilsētas cīnās pret karstuma stresu: kur ir aizsardzība?

Bavārijas pilsētas cīnās pret karstuma stresu: kur ir aizsardzība?

Vasaras karstums mūsu pilsētām kļūst par arvien lielāku izaicinājumu. Pašreizējais Vācijas Vides palīdzības (DUH) pētījums liecina, ka karstuma stress Frankonijas pilsētās ir tikai vidējā diapazonā. Ašafenburga, Nirnberga un Fērta ir Bavārijas līderpozīcijas augsta karstuma līmeņa ziņā. Ietekme uz iedzīvotājiem tika analizēta kopumā vienpadsmit Frankonijas pilsētās. Diemžēl komanda konstatēja, ka labākā siltuma ietekmes indeksa kategorijā nav ierindota neviena pašvaldība.

Smagi piesārņoto pilsētu kategorijā ir Bamberga, Augsburga, Šveinfurte un Neu-Ulma. Minhenē situācija izskatās nedaudz labāka; metropole ierindojas vidējā kategorijā. Bavārijas veselības un profilakses ministre Džūdita Gerlaha uztvēra rezultātus kā iespēju brīdināt par augstas temperatūras riskiem. Īpaši riska grupā ietilpst gados vecāki cilvēki, cilvēki ar iepriekšējām slimībām, zīdaiņi un grūtnieces. Ilgstoša karstuma gadījumā var rasties tādi simptomi kā reibonis, asinsrites traucējumi un krampji.

Piesardzība un profilakse

Kā kopienas var sevi aizsargāt? Saskaņā ar Federālās vides aģentūras ziņojumu, nepieciešamība rīkoties ir pilnīgi skaidra: “Siltuma rīcības plāni” (HAP) ir vērtīgi pasākumi, lai labāk sagatavotu iedzīvotājus ar karstumu saistītiem izaicinājumiem. Šie plāni ir īpaši noderīgi, jo kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem karstuma viļņu biežums un intensitāte ir ievērojami palielinājusies. Ekstrēmas vasaras, piemēram, 2003., 2018., 2019. un 2022. gadā, turpmākajos gados varētu kļūt biežākas, liecina Eiropas Vides aģentūras prognozes.

Pēc 2003. gada karstās vasaras PVO ieteica izveidot šādus plānus, lai palīdzētu gados vecākiem cilvēkiem un jo īpaši sievietēm samazināt nāves risku. Pašreizējie dati liecina, ka 58% vietējo pārvalžu jau ir informētas par ieteikumiem siltuma rīcības plāniem. Taču līdz šim konkrētus siltuma pasākumus īstenojušas tikai četras pašvaldības.

Resursi un sadarbība

Kā tiks sīkāk skaidrots, runājot par siltumenerģijas pasākumu plāniem, valstis un pašvaldības ir pašas atbildīgas par šo pasākumu īstenošanu. Federālā vides aģentūra Tomēr norāda, ka panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pienākumu sadales un resursu apguves. Tā sauktais “siltuma rīcības plāns” parasti ietver jaunas pilsētvides dizaina koncepcijas, pasākumus pilsētvides apstādījumu palielināšanai vai informācijas kampaņas.

Turklāt ziņojumos uzsvērts, cik svarīgi ir ierīkot vairāk publisko dzeramā ūdens strūklaku un izveidot “vēsas vietas”, lai iedzīvotāji pat karstā laikā varētu atrast vietu, kur atkāpties. Vērtīgu ieguldījumu var sniegt arī strukturēta profilakse pansionātos, dienas aprūpes centros un citos atbalsta dienestos. Brīvvalsts nodrošina informatīvos materiālus un jāstiprina sadarbība starp pašvaldībām, lai izstrādātu individuāli pielāgotus plānus.

Izaicinājumi ir skaidri definēti: Lai risinātu klimata pārmaiņas un pieaugošo karstumu pilsētās, ir nepieciešama inovatīva domāšana, aktīva rīcība un, galvenais, visaptveroša sadarbība starp federālajām zemēm un pašvaldībām. Tas ir vienīgais veids, kā droši pārdzīvot gaidāmās karstās vasaras.