Nepieciešamība pēc renovācijas Neiburgas-Šrobenhauzenes rajonā: nepieciešami 178 miljoni eiro!

Nepieciešamība pēc renovācijas Neiburgas-Šrobenhauzenes rajonā: nepieciešami 178 miljoni eiro!

Nekustamo īpašumu nozarē Neiburgas-Šrobenhauzenes rajonā ir steidzami jārīkojas. Saskaņā ar Pestel institūta analīzi daudzām dzīvojamām ēkām ir nepieciešama renovācija. No kopumā aptuveni 44 900 dzīvokļu rajonā ap 21 200, t.i., gandrīz 47%, ir vecāki par 45 gadiem. Šeit ir vienkārši “kaut kas notiek” – jāsāk renovācija, lai atbilstu pašreizējām energoefektivitātes prasībām.
Analīze arī liecina, ka enerģijas patēriņš reģionā ir par 5,1% zemāks par vidējo rādītāju valstī. Svarīgi faktori šajā apsvērumā galvenokārt ir īpašumu vecuma struktūra un to veids, piemēram, vienģimenes un daudzģimeņu mājas.

Finanšu izaicinājumi

Aplūkojot skaitļus, redzams, ka ikgadējās renovācijas izmaksas rajonam tiek lēstas aptuveni 178 miljonu eiro apmērā un summējas 20 gadu periodā. Šie aprēķini ir balstīti uz būvpētniecības institūta “ARGE for contemporary living” pētījumu. Lai risinātu šos izaicinājumus, Vācijas būvmateriālu mazumtirgotāju federālā asociācija aicina nodrošināt vairāk finansiālu stimulu māju īpašniekiem, lai veicinātu nepieciešamo renovāciju. Prezidente Katrīna Mecgere skaidri norāda, cik svarīgi ir nodrošināt finansējumu energotaupīgām renovācijām.

Šis jautājums tiek plaši apspriests arī politiskā līmenī. Federālā būvniecības ministre Verēna Huberca (SPD) bija solījusi veicināt mājokļu būvniecību. Tomēr, neskatoties uz šiem solījumiem, līdz šim nav manāms progress. Tagad galvenā uzmanība jāpievērš enerģijas taupīšanai, norāda Pestel Institute, kas iesaka tādus pasākumus kā jumta siltināšana, jaunu izolējošu logu uzstādīšana un siltumsūkņu izmantošana.

Klimata neitralitāte fokusā

Valsts līmenī būvniecības nozare arvien vairāk tiek atzīta par galveno punktu cīņā pret klimata pārmaiņām. 2023. gadā privātajām mājsaimniecībām Vācijā bija vajadzīgas aptuveni 630 TWh gala enerģijas, no kuras aptuveni 67% tika izlietoti dzīvojamo ēku apkurei. Tas liecina, ka būvniecības nozare Vācijā ir atbildīga par gandrīz 28% no kopējā enerģijas galapatēriņa, liecina [bpb] informācija. Ja ņem vērā, ka dzīvojamās ēkas 2023. gadā būs atbildīgas par aptuveni trīs ceturtdaļām ēku sektora siltumnīcefekta gāzu emisiju, kļūst skaidrs, cik liels ir spiediens rīkoties.

Klimata aizsardzības likuma mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas līdz 67 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir milzīgs izaicinājums. No 2024. gada jaunās apkures sistēmas jādarbina ar vismaz 65% atjaunojamās enerģijas; pasākums, kura mērķis ir līdz 2045. gadam Vācijas ēku fondu padarīt par klimatneitrālu.

Finansēšanas iespējas un sociālais taisnīgums

Jau šobrīd ir paredzētas subsīdijas energoefektīvai renovācijai, kas paredzētas, lai īpaši palīdzētu īpašniekiem ar zemiem ienākumiem. Šeit tiek piedāvātas dotācijas līdz 30%. Taču vienlaikus rodas jautājumi par modernizācijas izmaksu sadali un sociālo taisnīgumu. Galu galā mēs saskaramies ar tādām problēmām kā augstās izmaksas, kvalificētu darbinieku trūkums un ilgi piegādes termiņi nozarē, kas ir jāpārvar.

Diskusija par elastīgākiem mājokļu risinājumiem un tukšu ēku pārveidošanu par dzīvojamo platību liecina, ka jautājums ir plašāks nekā tikai renovācija. Ilgtermiņā stratēģiskā plānošana ir būtiska, lai pārvarētu mājokļu trūkumu daudzos reģionos, tostarp Neiburgā-Šrobenhauzenē, un tajā pašā laikā veicinātu klimata neitralitāti.