Svinīga Rožu diena Kaufbeurenā: veltījums Svētajai Kresencijai

Svinīga Rožu diena Kaufbeurenā: veltījums Svētajai Kresencijai

2025. gada 11. jūnijā Kresencijas klosteris Kaufbeurenā bija pārdomu un svētku vieta. Par godu Rožu dienai, ko Sofijas Larošas draugi kopā ar klosteri organizēja, daudz cilvēku pulcējās, lai pieminētu svēto Mariju Kresentiju Hosu. Pasākums notika pie svētās kapa, kas pazīstama ar savu dievbijību un gudrību un kuras dzīvi iezīmēja dziļa ticība.

Svētā Kresencija, kura 1682. gadā dzimusi Anna Hosa vārdā, ne tikai dzīvoja iespaidīgu dzīvi – viņa tika beatificēta 1900. gadā un kanonizēta 2001. gadā. Viņas literārajā darbā cita starpā ir iekļauta plaša sarakste ar sava laika augsta ranga personībām. Šī saikne ar literāro pasauli tika atdzīvināta arī pasākumā, kad klostera baznīcā tika skaitīti svēto dzejoļi un lūgšanas. Visspilgtākais bija ciešanu dziesmas pirmatskaņojums “O, saldā Dieva roka, kas iedrošina manu sirdi”, Ričarda Valdmīlera mūzikai, kas atstāja dziļu iespaidu uz klātesošajiem.

Turpinās tradīcija

Jūnija pirmajā nedēļas nogalē notika dzejnieka rožu diena, lai pieminētu vietējo dzejnieku nozīmi. Šī tradīcija Kaufbeurenā tika turpināta, pat ja centrālā valsts mēroga kampaņa šogad tika apturēta. Sofijas Larošas draugu loks lielu uzsvaru lika uz Svētās Kresencijas piemiņas saglabāšanu un viņas saistību ar dzejnieci Sofiju no Larošas. Sofijas mazdēls Klemenss Brentāno un Ahims fon Arnims iekļāva Svētās Kresencijas kaislību dziesmu dziesmu krājumā “Des Knaben Wunderhorn”, kas pasvītroja būtisko saikni starp literatūru un garīgumu.

Pēc muzikālā lasījuma un svinīgās rožu nolikšanas pie svētā sarkofāga māsas saņēma “Brentano rozi”, kas bija paredzēta Klosterbergas dārzam. Tika pieminēta ne tikai Svētā Kresencija, bet arī kopīgais kultūras mantojums, kas dzīvo, pateicoties saiknei ar Larošas ģimeni.

Ieskats svēto dzīvē

Maria Crescentia Höss dzīvoja izaicinājumu pilnā laikā. Pēc tam, kad viņa piedzima kā sestais no astoņiem bērniem, pieci no viņas brāļiem un māsām nomira zīdaiņa vecumā. Neskatoties uz to, viņa jau agri parādīja savas neparastās spējas un lielo ticību. 1703. gadā viņa iestājās franciskāņu klosterī Kaufbeurenā un saņēma reliģisko nosaukumu Maria Crescentia. Neraugoties uz sākotnējām grūtībām, piemēram, sliktu izturēšanos un aizspriedumiem, viņa pacēlās klosterī un 1741. gadā beidzot tika ievēlēta par priekšnieku. Viņas nenogurstošā apņemšanās un redzējums padarīja viņu par vērtīgu padomdevēju — pat princis abats Rūperts II fon Bodmans lūdza viņas padomu.

Līdz šai dienai viņas kaps piesaista svētceļniekus, kas liecina par ilgstošu godināšanu, ko svētā bauda iedzīvotāju vidū. Viņas kanonizācija 2001. gadā, ko veica pāvests Jānis Pāvils II, ir pēdējais cēliens ilgajā un notikumiem bagātajā beatifikācijas procesā, kas sākās 1775. gadā. Lai gan atkārtoti sekularizācijas un kara haosa izraisītie pārtraukumi procesu aizkavēja, viņu atmiņa palika dzīva.

Rožu diena Crescentia klosterī bija ne tikai svētā godināšana, bet arī dzīvs liecinieks ticības, literatūras un kopienas saiknei Kaufbeurenā. Lai gan Dzejnieces Rozes dienas centrālā akcija ir apturēta, svinības liecina, ka pilsētā ir ļoti iesakņojušās tradīcijas un vērtības, ko iemieso Sofija no Larošas un Marijas Kresencijas.