Svētku rozentags Kaufbeurenā: veltījums Svētajai Crescentia

Svētku rozentags Kaufbeurenā: veltījums Svētajai Crescentia

Kaufbeuren, Deutschland - 2025. gada 11. jūnijā Crescentia klosteris Kaufbeurenā bija pārdomu un svinību vieta. Rožu dienas laikā, kuru organizēja Freunskreis Sofie La Roche kopā ar klosteri, daudzi cilvēki pulcējās, lai pieminētu Svētās Marijas Crescentia Höss. Pasākums notika svēto kapā, kas ir pazīstams ar savu dievbijību un gudrību un kura dzīvi veidoja dziļa ticība.

Svētā Crescentia, kas dzimusi 1682. gadā, kad Anna Höss, bija ne tikai nodzīvojusi iespaidīgu dzīvi- tā tika svētīta 1900. gadā un 2001. gadā. Jūsu rakstnieka darbs cita starpā ietver plašu saraksti ar jūsu laika augsti pozicionētām personībām. Šī saikne ar literāro pasauli dzīvoja arī pasākumā, kad klostera baznīcā tika pasniegti svēto dzejoļi un lūgšanas. Izcēlums bija pirmizrāde no ciešanām "O Gudrā Dieva sirds", ko atbalstīja Ričards Valdmīlers, kurš bija dziļu iespaidu starp klātesošajiem.

Tiek turpināta tradīcija

Pirmajā nedēļas nogalē Junī notika dzejnieka Rozes diena, lai pieminētu vietējo dzejnieku nozīmi. Šī tradīcija tika turpināta Kaufbeurenā, pat ja Centrālā valsts mēroga kampaņa šogad tika apturēta. Freunskreis Sofie La Roche piešķīra lielu nozīmi, lai saglabātu Holy Crescentia un viņas saiknes ar dzejnieci Sofiju fon La Roche atmiņu. Klemens Brentano, Sofijas mazdēls un Ahims fon Arnims, dziesmu kolekcijā "des Knaben Wunderhorn" bija iekļāvis Svētās Crescentia ciešanu dziesmu "des Knaben Wunderhorn", kas pasvītroja nozīmīgo saikni starp literatūru un garīgumu.

Pēc muzikālās lasīšanas un svinīgā rozes, kas gulēja svēto sarkofāgā, māsas saņēma "Brentano rozi", kas bija paredzēta klostera kalnu dārzam. Par kopējo kultūras mantojumu, kas dzīvo saistībā ar La Roche ģimeni, tika domāts ne tikai Saint Crescentia, bet arī par kopējo kultūras mantojumu.

ieskats svētā

Maria Crescentia Höss dzīvoja laikā, kas bija pilns ar izaicinājumiem. Pēc jūsu dzimšanas kā sestā daļa no astoņiem bērniem nomira pieci no jūsu bērnības brāļiem un māsām. Neskatoties uz to, viņa agri parādīja savas ārkārtas prasmes un lielisko pārliecību. 1703. gadā viņa ienāca franciskāņu klosterī Kaufbeurerā un šeit saņēma pasūtījuma vārdu Maria Crescentia. Neskatoties uz sākotnējām likstām, piemēram, slimu ārstēšanu un aizspriedumiem, viņa piecēlās klosterī un beidzot tika ievēlēta virsotnē 1741. gadā. Viņas nenogurstošie centieni un vīzijas padarīja viņu par aplēstu konsultantu - pat Rupert II no Bodmannas meklēja savu padomu.

Līdz šai dienai viņas kapi piesaista svētceļniekus, kas liecina par pastāvīgu cieņu, ko svētais bauda iedzīvotāju skaitā. Viņas pāvesta Johannesa-Paula II kanonizācija 2001. gadā ir pēdējais akts ilgā un kustīgā apgaismojuma procesā, kas jau bija sākusies 1775. gadā. Lai arī pārtraukumi sekulārizācijas un kara satricinājuma dēļ aizkavēja procesu, tā atmiņa palika dzīva.

Rozes diena Crescentia klosterī bija ne tikai veltījums svētajam, bet arī dzīva liecība ticības, literatūras un kopienas kombinācijai Kaufbeurenā. Kaut arī vakariņu Rozes dienas centrālā darbība tika apturēta, svinības liecina, ka tradīcijas un vērtības, kuras Sofija iemiesojusi La Roche un Maria Crescentia, ļoti sakņojas pilsētā.