Uzbrukums ar asiņainu nazi Ašafenburgā: kurš vainīgs?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzbrukums ar nazi Ašafenburgā: divi bojāgājušie, vairāki ievainoti; izcēlās politiskās debates par migrāciju un varas iestāžu neveiksmi.

Messerattacke in Aschaffenburg: Zwei Tote, mehrere Verletzte; politische Debatte über Migration und Behördenversagen entbrannt.
Uzbrukums ar nazi Ašafenburgā: divi bojāgājušie, vairāki ievainoti; izcēlās politiskās debates par migrāciju un varas iestāžu neveiksmi.

Uzbrukums ar asiņainu nazi Ašafenburgā: kurš vainīgs?

2025. gada 22. janvārī Ašafenburgu satricināja traģisks incidents: Šentalas parkā notika nežēlīgs uzbrukums ar nazi, kurā 28 gadus vecs afgānis Enamullah O. izmantoja 32 centimetrus garu virtuves nazi. Dzīvību zaudēja divus gadus vecs zēns un garāmgājējs, bet smagi ievainoti vēl vairāki cilvēki, tostarp vēl viens bērns un skolotāja. Pēc notikušā vainīgais tika nogādāts psihiatriskajā slimnīcā Lohram Mainā, kur ārsti konstatēja, ka viņš tiek uzskatīts par garīgi slimu un nav atbildīgs.

ZDF šodien ziņots, vainīgajam tiesā tika izvirzītas apsūdzības slepkavībā, slepkavības mēģinājumā un slepkavībā. Īpaši sprādzienbīstams ir fakts, ka Enamullai O. nozieguma izdarīšanas brīdī bija jāpamet valsts, taču viņa netika deportēta. Varas iestādes jau bija reģistrējušas iepriekšējos incidentus ar viņu, kas radīja jautājumus par policijas un Bavārijas varas iestāžu spēju rīkoties.

Garīgās slimības un juridiskās sekas

Psihiatriskās klīnikas vadītājs Dominikuss Bēnšs skaidroja, ka psihiski slimi vainīgie neietilpst cietumu sistēmā, bet gan audzināšanas iestādēs. Lieta uzsver reformu steidzamību šādu lietu izskatīšanā.

Tagad Ašafenburgas apgabaltiesā ir sākta drošības procedūra, kas sastāv no septiņiem plānotajiem sēdes datumiem. Iedzīvotāji interesējas par to, kā šī katastrofa varēja notikt un ko varas iestādes var mācīties no notikušā.

Politiskās reakcijas un debates par migrāciju

Incidents izraisīja asas diskusijas par migrācijas politiku Vācijā. Euronews uzsver, ka opozīcijas partijas ar CDU vadītāju Frīdrihu Merzu priekšgalā aicina pastiprināt robežkontroli un nāk klajā ar priekšlikumiem visu nelegālo imigrantu atgriešanai uz robežām. Mercs kritizē pēdējo desmit gadu patvēruma un imigrācijas politiku kā nepareizu un iesniedz Bundestāgam priekšlikumus par stingrāku migrācijas politiku.

Dažas partijas, tostarp SPD, reaģē ar pašu izstrādātiem likumprojektiem, kas prasa lielākas pilnvaras drošības iestādēm un biometrisko salīdzināšanu ar interneta datiem. Ņemot vērā gaidāmās federālās vēlēšanas, debates veido ne tikai emocijas, bet arī politiski aprēķini.

Diskusija par drošību Vācijā un politisko atbildību arī turpmākajās nedēļās turpinās uzņemt apgriezienus. Ašafenburgas lieta sāpīgi parāda, ka ir steidzami jārīkojas.