Jaunā Sulcbaha-Rozenbergere tirdzniecības krāpšanas rezultātā zaudē 3500 eiro!
Kāds 26 gadus vecs vīrietis no Sulzbahas-Rozenbergas kļuva par tirdzniecības krāpniecības upuri un krāpnieciskiem investoriem zaudēja 3500 eiro.

Jaunā Sulcbaha-Rozenbergere tirdzniecības krāpšanas rezultātā zaudē 3500 eiro!
Nesen Sulcbahā-Rozenbergā satraukumu izraisīja postošs krāpšanas gadījums: kāds 26 gadus vecs vīrietis kļuva par upuri sarežģītai tirdzniecības krāpniecībai un zaudēja 3500 eiro. Krāpnieki viņu pārvilināja ar daudzsološiem piedāvājumiem un augstu atdevi, kas esot īpaši pievilcīgi kriptovalūtām un citiem finanšu produktiem. Tas, kas sākās kā ienesīgs bizness, jaunajam vīrietim beidzās ar finansiālu katastrofu.
Saziņa ar šiem krāpniekiem radās, izmantojot “nepareizu klikšķi”. Pēc sākotnējām sarunām, kas turpinājās caur WhatsApp, vīrietim tika lūgts lejupielādēt tirdzniecības aplikāciju un veikt pirmās iemaksas. Viņš uzreiz nesaprata, cik bīstamu spēli viņš spēlē. Praksē šķita, ka viņa ieguldītā nauda ļoti īsā laika posmā augs milzīgi - viņš lika domāt, ka viņš gūs 27 000 eiro peļņu. Tomēr galu galā tas viss izrādījās tikai ilūzija, kad viņš mēģināja atgūt naudu un tā vietā tika lūgts pārskaitīt vēl 3000 eiro. Tieši šajā brīdī jauneklis saprata, ka ir maldināts.
Krāpnieka krāpniecība
Sulzbaha-Rozenbergera pieredzētais nav atsevišķs gadījums. Šādas tirdzniecības izkrāpšanas tagad ir plaši izplatītas. Skaļi Policijas padoms Krāpnieciskās platformas saviem upuriem sola lielu peļņu, un saziņa bieži notiek negaidīti, izmantojot kurjerpakalpojumus vai tālruni. Krāpnieki sevi prezentē kā ekspertus un reklamē it kā ienesīgu tirdzniecību, kurā patērētāji nogulda savu naudu, ticot, ka saņem labu padomu. Arvien biežāk šie krāpnieki ir labi sagatavoti psihologi, kuri izmanto modernus tehniskos līdzekļus, piemēram, mākslīgo intelektu, lai iegūtu upuru uzticību.
Metodes ir dažādas un svārstās no viltotām platformām, kuras tiek reklamētas šķietami cienījamos tīklos, līdz agresīvām mārketinga stratēģijām, kas it kā sola ātru naudu. Turklāt pieaug tā sauktie “attālās programmatūras” uzbrukumi, kuros krāpnieki klusi zog datus no upuriem. Nesen veikta aptauja atklāja, ka kopējais kriptovalūtu krāpšanas radītais kaitējums visā pasaulē ir pieaudzis līdz satriecošiem 70 miljardiem eiro, parādot, cik steidzama ir problēma.
Nav viegls risinājums
Situācija nekļūst vieglāka, jo policijas izmeklēšanai bieži vien ir maz izredžu uz panākumiem. ikdienas ziņas ziņo, ka daudzi vainīgie darbojas valstīs, kur valdības uzraudzība ir vāja. Lai gan Bavārijas Tieslietu ministrija ir panākusi vienošanos ar Interpolu, lai stiprinātu starptautisko sadarbību cīņā pret kibernoziedzību, izaicinājumi joprojām ir milzīgi.
Turpmākā policijas veiktā Zulcbahas-Rozenbergas jaunieša lietas izmeklēšana liecina, ka arī šeit, iespējams, ir neatgriezeniski pazudusi noguldītā nauda. Vēl jo svarīgāk ir, lai patērētāji būtu modri un būtu informēti par tiešsaistes tirdzniecības riskiem. Brīdinājuma zīmes, piemēram, neparasti lieli laimesti par zemām likmēm, vienmēr ir jāuztver ar aizdomām. Bankas un krājbankas arī nekad nav tās, kas tieši sazināsies ar klientiem tiešsaistes tirdzniecības nolūkā.
Sulzbaha-Rozenbergas lietai vajadzētu būt kā brīdinājumam visiem, kas iesaistīti tirdzniecībā un kriptovalūtās. Esiet piesardzīgs un veiciet izpēti, pirms ieguldāt naudu. Jo dažreiz it kā ātra nauda ir ātrākais veids, kā iekļūt parādos.