Ģenētiskās inženierijas trauksme: Bundestag cīnās par pārtikas marķēšanu!

Ģenētiskās inženierijas trauksme: Bundestag cīnās par pārtikas marķēšanu!

Miesbach, Deutschland - Vācijā diskusija par marķēšanas saistībām nodrošina ģenētiski modificētu ēdienu daudzai satraukumam. Bundestag ir intensīvi apskatīta šī tēma, jo ES komisija ir ieviesusi iespējamu marķēšanas saistību atcelšanu. Zaļais parlamenta deputāts Kārlis Bär steidzami brīdina par šāda soļa sekām un aicina uz federālās valdības kopīgu nostāju. Apskatot pašreizējo FORSA aptauju, rāda, ka 92% vāciešu vēlas skaidri uzzināt, vai viņu pārtika ir ģenētiski mainīta.

Bär un desmit citi deputāti šajā kontekstā iesniedza pieteikumu, lai apgaismotu federālās valdības viedokli un attieksmi. Šis lēmums ir īpaši svarīgs, jo starp ES parlamenta, Ministru padomi ES līmenī pašlaik notiek triloga sarunas. ES parlaments jau ir pieprasījis obligātu produktu marķējumu ģenētiski modificētiem augiem un no tā iegūto pārtiku. Tomēr šo sarunu iznākums joprojām ir neskaidrs. Daudzi baidās, ka valdība var būt pareiza pēc kancelejas norādījumiem, lai atceltu marķēšanas saistības.

Kritika un argumenti

Kārlis Bärs pauž bažas par viņa pieteikuma nosūtīšanu uz nepublisku komitejas sanāksmi, kas tiek uzskatīta par pārredzamības trūkumu. No otras puses, Aleksandrs Radvans no CSU aizstāv šo praksi, bet ir atvērts arī vienotai ministriju pozīcijai. "Ir svarīgi, lai mēs būtu caurspīdīgi, bet tajā pašā laikā mums arī jāpārliecinās, ka mazu un vidēja lieluma uzņēmumi nav pārmērīgi pārmērīga birokrātija," uzsver Radvana.

Abi deputāti uzsver atšķirību starp jauno gēnu inženieriju un parasto gēnu inženieriju. Radwan norāda uz nepieciešamību pēc pētniecības un attīstības Vācijā, it īpaši, ņemot vērā jaunas gēnu inženierijas metodes, piemēram, CRISPR/CAS. Tie varētu palīdzēt padarīt augus izturīgākus - vienu aspektu, kas rada milzīgu interesi, saskaroties ar kultūraugu zaudējumiem, ko izraisa klimata pārmaiņas.

Sabiedrības uztvere un politiskās problēmas

Diskusijai par gēnu inženieriju Vācijā ir raksturīga augsta skepse. Miesbach civilā drosme, ko pārstāv Obermaier, arī uzsver marķēšanas nozīmi pārredzamībai un Ekolandes celtniecībai. Kamēr ES parlaments cenšas uz šo pienākumu, ir pretošanās noteikumu relaksācijai dažās citās ES valstīs. Piemēram, Austrija skeptiski vērtē regulēšanu, kuru meklē ES komisija.

Neatkarīgi no politiskā ranga spēlēm, sabiedriskā doma par gēnu inženieriju Vācijā joprojām ir ļoti izteikta: 92% iedzīvotāju pieprasījuma marķēšana. Ģenētisko izmaiņu risks un ar tām saistītās blakusparādības ir tēmas, kas tiek apspriestas ne tikai politiskajās aprindās, bet arī plašā sabiedrībā. Līdz ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām 2024. gadā ir maz ticams ātrs vienošanās par šo lietu.