Kronach uzsāk ofensīvu pret māsu trūkumu: Kompetences centrs 2026!

Kronach uzsāk ofensīvu pret māsu trūkumu: Kompetences centrs 2026!

Laikā, kad izaicinājumi aprūpes nozarē kļūst arvien aktuālāki, Kronačas novada dome lēmusi par izlēmīgu pasākumu, lai novērstu māsu trūkumu. Vienbalsīgi tika nolemts izveidot māsu kompetences centru, kura durvis rajona birojā paredzēts atvērt 2026. gadā. Šī projekta skaidrs mērķis ir stiprināt aprūpes nozari Frankonijas mežā un padarīt to ilgtspējīgu. Vietējie politiķi to atzīst par svarīgu soli sabiedrisko pakalpojumu jomā, kas var nodrošināt steidzami nepieciešamos aprūpes uzlabojumus. Šī attīstība tiek uzskatīta par tiešu atbildi uz jau konstatēto māsu trūkumu, kas ir kļuvis par vienu no mūsu laika lielākajiem izaicinājumiem ne tikai Bavārijā, bet visā Vācijā. Saskaņā ar careloop.io šo ārkārtas situāciju ir izraisījuši vairāki faktori, tostarp demogrāfiskās izmaiņas, kuru dēļ pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe.

Situācija ir šāda: līdz 2030. gadam statistiski katra medicīnas māsa atstās neaizpildītu vietu māsu jomā. Neatliekamā medicīniskā aprūpe īpaši raksturo piegādes sašaurinājumu, ko raksturo acīmredzams aprūpes personāla trūkums. Pašlaik Vācijā ir aptuveni 1,4 miljoni medmāsu darbinieku, savukārt aptuveni 3,7 miljoniem cilvēku ir nepieciešama aprūpe - tas rada aptuveni 120 000 darbinieku trūkumu, kas nākotnē varētu tikai pieaugt. Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama aprūpe, varētu pieaugt līdz 9,1 miljonam, savukārt pieprasījums pēc aprūpes darbiniekiem būs trīs reizes lielāks nekā šodien.

Izaicinājumi un cēloņi

Māsu trūkuma iemesli ir dažādi. Aprūpes personāla vidējais vecums ir satraucošs: tikai aptuveni 25 procenti ir jaunāki par 35 gadiem. Turklāt aptuveni 40 procenti aprūpes personāla jau ir 50 gadus veci vai vecāki. Augsts slimības atvaļinājumu līmenis un bieži vien nepamatoti darba apstākļi nozīmē, ka arvien vairāk aprūpes darbinieku dod priekšroku citām nozarēm. Vidējā alga geriatrijas māsām ir ap 2621 eiro, savukārt apmācītās māsas nopelna ap 3180 eiro bruto mēnesī. Šīs attiecības padara profesionāļu grupu mazāk pievilcīgu, it īpaši, ja salīdzina ar citiem darbiem, kas nav tik saspringti.

Viens no cēloņiem ir tendence uz stacionāro aprūpi. Šeit gandrīz katrs aprūpētājs ir pieejams, lai palīdzētu kādam, kam nepieciešama aprūpe, savukārt ambulatorajā aprūpē attiecība 1:2,06 ir akūts peļņas potenciāla trūkums. Turklāt vairāk nekā 185 000 no 1,7 miljoniem ģimeņu aprūpētāju ir uz sliekšņa pamest darbu – tas ir vēl viens trauksmes zvans aprūpes nozarei. Situācija vērojama ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, Nīderlandē trūkst 37 000 māsu darbinieku, bet Francijā ir neaizpildīti 153 000 amatu.

Nākotnes perspektīvas un iespējamie risinājumi

Tātad, ko var darīt, lai mazinātu ciešanas? Atbildi uz to var atrast dažādās risinājumu pieejās. Nodarbinātības iespēju un darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošana ir galvenā prioritāte. Pārvēršot nepilnu darba laiku uz pilnas slodzes amatiem, darba laiku varētu pagarināt, lai efektīvāk apmierinātu vajadzības pēc personāla. Investīcijas jāiegulda arī izglītības sistēmā, lai palielinātu apmācāmo skaitu. Risinājums varētu būt arī mērķtiecīga māsu personāla imigrācija no ārvalstīm.

Māsu kompetences centra izveide Kronahā tiek uzskatīta par soli pareizajā virzienā, lai demonstrētu labas prasmes, lai risinātu problēmas māsu nozarē. Ilgtspējīgai sistēmai ir nepieciešami apņēmīgi dalībnieki, lai pastāvīgi novērstu sūdzības. Plānotais kompetenču centrs kalpos ne tikai kā kontaktpunkts māsu personālam, bet arī kā centrs inovācijām un idejām, kas steidzami nepieciešamas nozares atdzīvināšanai.