Ebersberga finanšu krīzē: Zaļie aicina vērsties tiesā pret Sēderu un valsti!

Ebersberga finanšu krīzē: Zaļie aicina vērsties tiesā pret Sēderu un valsti!

Finansiālā situācija Ebersbergas rajonā ir saspīlēta, un zaļie uzstājīgi aicina vērsties tiesā pret Bavārijas brīvvalsti. Pašvaldībām atkārtoti tiek uzdoti uzdevumi, nepiešķirot atbilstošus resursus. Tā rezultātā rajons kopš 2012. gada cīnās ar izmaksu iztrūkumu aptuveni 60 miljonu eiro apmērā, ko zaļzemnieki vēlētos risināt, gatavojot iesniegumu rajona padomei. Apgabala administratora kandidāta Tomasa fon Sarnovska pamatprasībās ietilpst subsīdijas skolu renovācijai un celtniecībai, kā arī rajona klīnikas saglabāšana valsts rokās un enerģētikas pārejas īstenošana. [gruene-ebersberg.de](https://gruene-ebersberg.de/themen/landkreis-soll- Klagen-20317) ziņo, ka rajons nākamgad plāno 4 miljonu eiro deficītu, savukārt Brīvvalstij pērn būtu bijis jāmaksā 8 miljoni eiro.

Zaļo nostājas pamatā ir kritisks skatījums uz pašreizējo budžeta situāciju. Apgabala administrators Roberts Niedergesäß pauž skepsi par tiesas prāvas veiksmes izredzēm un norāda uz federālo likumu atbildību, kas apgabaliem uzliek papildu finansiālo slogu. No otras puses, pret Bavārijas finanšu ministra Alberta Fīrakera un premjerministra Markusa Sēdera (abi CSU) neadekvāto maksājumu praksi iebilst. merkur.de uzsver, ka valdības izdevumu deficīts nepārtraukti pieaug un pašvaldības atrodas nedrošā situācijā.

Skaidras prasības un izaicinājumi

Pašvaldības saskaras ar daudzām problēmām, kas atspoguļojas pašreizējā finanšu situācijā. Nozīmīgi izdevumu veidi, piemēram, personāla un materiālu izdevumi, nepārtraukti pieaug, bet nodokļu ieņēmumi stagnē. Saskaņā ar pašreizējo Bertelsmana fonda finanšu pārskatu strukturālās problēmas, īpaši attiecībā uz sociālajiem izdevumiem, nav atrisinātas, un inflācijas tendences ir pastāvīgi palielinājušas tēriņu līmeni. [bertelsmann-stiftung.de].

Zaļie pieprasa, lai aptuveni 60 miljoni eiro, ko Bavārijas brīvvalsts ir parādā pašvaldībām, tiktu izmantoti būtiskām investīcijām, piemēram, plānotajām jaunajām skolu ēkām Grāfingas-Bānhofā un Poingā. Kļūst skaidrs, ka izaicinājumi pastāv ne tikai lokāli, bet arī valsts mērogā. Valsts reformas nepieciešamība pašvaldību uzdevumu nodrošināšanai ir nenoliedzama. Lai panāktu ilgstošu vietējās situācijas uzlabošanos, ir nepieciešams skaidrs aicinājums federālajām un štatu valdībām. Gaidāmā tikšanās 1. decembrī parādīs, kas tālāk notiks ar finansēšanas jautājumiem Ebersbergas rajonā.

Nākamajiem lēmumiem var būt tālejošas sekas uz rajona finanšu plānošanu un tā nākotni. Atliek vien cerēt, ka atbildīgie atzīs prasību steidzamību un attiecīgi rīkosies, lai nenovestu novadu tālāk parādu slazdā.