Ašafenburgas slimnīca: 44 miljonu eiro deficīts – ko tagad?

Ašafenburgas slimnīca: 44 miljonu eiro deficīts – ko tagad?

Šķiet, ka šobrīd Ašafenburgas-Alzenavas klīnikā lietas ir nemierīgas. Skaļi primavera24 Iestāde kārtējam gadam paredz ievērojamu deficītu 40 miljonu eiro apmērā. Vēl ļaunāk, gada finanšu pārskatos tika konstatēti papildu zaudējumi 1,2 miljonu eiro apmērā. Šo papildu izmaksu finansēšana joprojām ir diskusiju avots, jo puse no tām jāsedz gan pilsētai, gan rajonam. Tomēr galīgais lēmums par izmaksu kopīgu uzņemšanos vēl nav pieņemts.

Situācija varētu nonākt pie galvas rajona padomē, jo tiek domāts par rajona nodevas samazināšanu. Kopējais gada deficīts šobrīd tiek lēsts aptuveni 44 miljonu eiro apmērā. Biedrība gan cer ar budžeta sarunām un tarifu izmaksu kompensāciju noturēt finansiālo slogu kontrolēt un nepārsniegt 40 miljonus eiro.

Atgriezties pie pašvaldības koplīguma

Vēl viens svarīgs punkts ir personāla situācija klīnikā. Kā BR.de ziņo, klīnika nolēmusi palikt pašvaldības darba devēju asociācijā. Par šādu lēmumu paziņoja apgabala administrators Aleksandrs Leglers (CSU) un mērs Jirgens Hercings (SPD), kā arī klīnikas vadība. Mērķis ir mazināt nenoteiktību darbinieku vidū un ilgtspējīgi uzlabot darba apstākļus, īpaši attiecībā uz darbinieku pagaidu nodarbināšanu.

Klīnikas vadības priekšlikumi par to drīzumā tiks apspriesti darbinieku sapulcē 19. septembrī. Marburger Bund Bayern atzinīgi vērtē atgriešanos pie koplīguma, taču kritizē klīnikas vadības informācijas politiku un aicina vairāk iesaistīt arodbiedrības un sociālos partnerus. Iesniegts arī VPD rajona padomes grupas pieteikums par atkārtotu iestāšanos darba devēju asociācijā. Nākampirmdien šis jautājums intensīvi tiks apspriests rajona padomē.

Izaicinājumi veselības aprūpē

Klīnikas finansiālās grūtības ir daļa no lielākas problēmas Vācijas veselības sistēmā. Skaļi bpb.de Veselības izdevumi Vācijā 2022. gadā bija 498 miljardu eiro apmērā, kas veido 12,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vācija ir viena no zemākajām vietām pasaulē, kad runa ir par izdevumiem uz vienu iedzīvotāju, pēc tam, kad izmaksas ir pieaugušas tikai Koronas krīzes dēļ. Izdevumu pieaugums galvenokārt skar likumā noteikto veselības apdrošināšanu, kas veido aptuveni 53% no kopējiem izdevumiem.

Finansiālie nosacījumi klīnikām ir saspringti, par ko liecina arī Ašafenburgas klīnika. Pēdējā laikā vairākkārt bijušas diskusijas par finansējuma deficītu un tēriņu efektivitāti. Lai samazinātu 40 miljonu eiro deficītu, klīnikas rīkotājdirektors Sebastjans Lehockis plāno visaptverošus pasākumus, ar kuriem iepazīstinās rajona padomi. Kā īsti tie izskatīsies, vēl jāredz, jo veselības aprūpes izaicinājumi ir dažādi un prasa radošus risinājumus.