Skandāls lielākajā piena lopkopības fermā: govis cieš no brutālās dzīvnieku aizsardzības!

Skandāls lielākajā piena lopkopības fermā: govis cieš no brutālās dzīvnieku aizsardzības!

Bavārijas piena ražošanas sirds pukst Bādgrēnenbahā, taču ne viss, kas mirdz, ir zelts. Kāda dzīvnieku aizsardzības organizācija publicējusi biedējošus attēlus no lielākās piensaimniecības brīvvalstī. Šajos attēlos redzamas govis, kas dzīvo akūtās ciešanās un ir izraisījušas sabiedrības sašutuma vētru. Neskatoties uz apsūdzību pret operatoriem, līdz šim nav notikušas nekādas tiesvedības. Satraucošo ainu par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem varētu vēl vairāk pasliktināt, jo eksperti uzskata, ka Bavārijā nereģistrēto gadījumu skaits ir daudz lielāks, nekā liecina pašreizējie skaitļi. Saskaņā ar [bayerische-staatszeitung.de] veikto aptauju (https://www.bayerische-staatszeitung.de/staatszeitung/politik/detailansicht-politik/artikel/das-leiden-der-laemmer.html), tikai aptuveni daļa no vairāk nekā 50 000 lopkopjiem Brīvajā štatā ir lopkopji. faktiski pārbaudīts.

Statistiski runājot, uzņēmums Bavārijā tiek pārbaudīts tikai ik pēc 48 gadiem, tāpēc uzraudzības darbība šķiet vairāk nekā apšaubāma. FDP pieprasījums 2018. gadā skaidri ilustrēja šo problēmu. Tikmēr Bavārija un tās valdības pārstāvji ir reaģējuši. Bavārijas Pārtikas drošības un veterinārās kontroles iestādes (KBLV) izveide iecerēta, lai garantētu rūpīgāku lielo uzņēmumu un kautuvju uzraudzību. Tomēr veterināro biroju personāla komplektēšana joprojām ir jutīgs jautājums. Pašlaik aptuveni 50 000 saimniecību ir pieejami 500 veterinārārsti, kas daudzos reģionos nodrošina vidējo pārbaužu biežumu tikai reizi desmit gados.

Kontroles realitāte

Cik bieži Vācijā tiek veiktas lauksaimniecības lopkopības pārbaudes? Šis jautājums satrauc daudzus cilvēkus, jo īpaši ņemot vērā satraucošos pierādījumus par dzīvnieku aizsardzības likuma pārkāpumiem. 2023. gadā no 404 205 uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pārbaude, tikai 75 530 tika faktiski pārbaudīti, t.i., tikai aptuveni 19 procenti, kā landwirtschaft.de ziņoja. Pārkāpumi konstatēti gandrīz ceturtdaļā pārbaudīto uzņēmumu. Tas rada satraucošu gaismu esošo vadības ierīču efektivitātei.

Dzīvnieku aizsardzības likums, kas dažādās formās pastāv kopš 1933. gada, ir paredzēts, lai neviens bez saprātīga iemesla dzīvniekam neizraisītu sāpes vai ciešanas. Tomēr daudzie ekspertu viedokļi un dzīvnieku aizsardzības organizāciju prasības liecina, ka realitāte bieži vien ir atšķirīga. Viņi aicina palielināt pārbaužu biežumu, ideālā gadījumā vismaz reizi gadā. Tomēr patiesam progresam šajā jomā ir nepieciešams faktiski palielināt cilvēkresursus. Tomēr veterinārie biroji sūdzas par hronisku darbinieku trūkumu, kas bieži vien nozīmē, ka nepieciešamās kontroles nevar veikt tādā apjomā, kā tas būtu vēlams.

Politiskās reakcijas un perspektīvas

Politiskajā telpā ir dažādi viedokļi par uzraudzības efektivitāti un turpmāko reformu nepieciešamību. Kamēr CSU štata parlamenta deputāte Petra Loibla skaidri norāda, ka 100% novērošana nav iespējama un tā vietā ir nepieciešams izglītojošs darbs, Zaļās partijas štata parlamenta deputāts Pols Knoblahs uzskata, ka steidzamība ir lielāka. Viņš aicina vairāk speciālistu zināšanu iestādēs un kritizē problēmas ar pārkāpumu pieļaujamību tiesā. Nesen izgāzās agrāk pieņemtais likumprojekts par dzīvnieku aizsardzības likuma reformu, kas cita starpā paredzēja visaptverošu videonovērošanu kautuvēs. Šis temats paliek politiskajā dienaskārtībā, bet nekādi jauni impulsi šobrīd nav redzami.

Nav šaubu, ka dzīvnieku labturības uzlabošanai Bavārijā jābūt galvenajai prioritātei. Tas, kā situācija attīstīsies tuvāko gadu laikā, ir redzams. Tomēr viens ir skaidrs: lopkopības uzraudzība ir jāoptimizē pēc iespējas ātrāk, lai samazinātu dzīvnieku ciešanas un veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību. Skaidra un konsekventa kontrole ir galvenais un beigu punkts dzīvnieku labturībai un patērētāju uzticībai Bavārijas lauksaimniecībai.