AfD vīrietis Šulcs notiesāts par kūdīšanu – debates par vārda brīvību!

AfD vīrietis Šulcs notiesāts par kūdīšanu – debates par vārda brīvību!

Šodien, 2025. gada 30. jūnijā, Švābijā notiek sensacionāls gadījums, kas sakarsē cilvēku prātus. Obernburgas apgabaltiesā tika pieņemts spriedums, kas risina ilgstošās debates par vārda brīvību un naida kurināšanas ierobežojumiem. Miltenbergas AfD apgabala priekšsēdētājam Herbertam Šulcam tagad jātiek galā ar savas rīcības sekām. Kā Primavera24 ziņo, Šulcs tika notiesāts par dumpi un viņam bija jāmaksā naudas sods. Taču sods ir tik viegls, ka viņš nav uzskatāms par sodāmu.

Šulcs izraisīja ažiotāžu ar attēlu sociālajos tīklos, kas pielīdzināja zaļos nacionālsociālistiem. Bambergas Augstākā apgabaltiesa šo darbību klasificēja kā naida kurināšanu. Ašafenburgas prokuratūras apsūdzība ir balstīta uz šo augstākās tiesas lēmumu. Pēdējo mēnešu laikā ir notikuši vairāki līdzīgi tiesas procesi, galvenokārt pret cilvēkiem no labējā spektra. Vienmēr izskan pārmetumi, ka šie cilvēki tiek apklusināti – diskusija, kas turpinās politiskajās aprindās.

Vārda brīvība fokusā

Vārda brīvības jautājums Vācijā ir stingri nostiprināts Pamatlikuma 5. pantā. Bet kur beidzas indivīda brīvība un sākas kriminālatbildība? Šī problēma tiek apspriesta ne tikai Obernburgā. Arī tiesiskais regulējums ir skaidrs: apvainojumi, apmelošana un apmelošana ir sodāma, un tajā ietilpst arī naida izraisīšana ZDFheute ziņo.

Turklāt pēdējos mēnešos uzmanības centrā ir pasākumi pret naida runu un dezinformāciju. Saskaņā ar koalīcijas līgumu starp Savienību un SPD, šīs parādības būtu jācīnās stingrāk un naida kurināšanas nodarījums jāpadara bargāks. Problēmas ir ne tikai juridiskajā jomā: anonimitāte internetā un straujā informācijas izplatīšana apgrūtina kriminālvajāšanu.

Naida runa pret vārda brīvību

Spriedze starp vārda brīvību un cīņu pret naida runu rada sabiedrībai lielas problēmas. Mārzāns-Hellersdorfs apskata šo tēmu un jautā, kur īsti ir robeža starp pieļaujamu viedokļa paušanu un sodāmu naida runu. Diskusijas par šo ierobežojumu ievērošanu veicina arī biežie dumpju gadījumi, kas vienmēr izraisa ažiotāžu. Politiķiem un tiesu iestādēm ir pienākums šeit novilkt skaidras līnijas.

Herberta Šulca pārliecība ir vēl viena mīkla sarežģītajā sociālajā diskursā. Jāskatās, kādas sekas tas atstās uz politisko ainavu un sabiedrisko domu. Jebkurā gadījumā diskusijas par vārda brīvību turpināsies – neatkarīgi no rajona tiesneša sprieduma.