Vecgada vakars bez petardes: jaunā kampaņa cilvēkiem un dzīvniekiem!

Vecgada vakars bez petardes: jaunā kampaņa cilvēkiem un dzīvniekiem!

Vecgada vakars ir tepat aiz stūra un līdz ar to atmosfēriskais laiks, kad kopā ar ģimeni ēdat rakleti. Bet, lai gan daudzi izbauda tradicionālos svētkus, viena sieviete no Hollenbahas, Sofija Metzgere, ir daudz vairāk nekā tikai kulinārijas prieki. Tam ir skaidrs vēstījums: pārtrauciet uguņošanu. Viņas kampaņas mērķis ir palielināt izpratni par ietekmi uz vidi un veselību, kas saistīta ar Jaungada uguņošanas tradīciju. "Es vēlos, lai cilvēki saprastu, ko patiesībā dara uguņošana," skaidro Mecgers, kuram patīk svinēt sevi.

Mecgera iniciatīva skar jutīgu, politiski pretrunīgu jautājumu. Pēdējos gados diskusijas par uguņošanas sekām ir uzņēmušas arvien lielāku apgriezienu. Papildus cilvēku radītajam trokšņa piesārņojumam svarīgs aspekts ir daudzu dzīvnieku ciešanas. Arvien vairāk suņu, kaķu un savvaļas dzīvnieku būtiski cieš no skaļajiem un neparedzamajiem raķešu trokšņiem. Uguņošanas radītais troksnis nostāda dzīvniekus šoka stāvoklī, kā rezultātā tie var panikā bēgt – un nereti nonākt satiksmē, kam var būt letālas sekas. Dzīvnieku tiesību aktīvisti tādēļ vairākkārt ir izsaukuši trauksmi. WWF ziņo, ka ziemā, kad pārtikas jau tā ir maz, savvaļas dzīvnieki stresa dēļ zaudē vēl vairāk enerģijas, kas viņiem patiesībā ir nepieciešama, lai izdzīvotu.

Uguņošana un vide

Bet ar dzīvniekiem problēma nebeidzas. Vide arī ļoti cieš no ikgadējām uguņošanas ierīcēm. Saskaņā ar ziņojumiem, uguņošana Vecgada vakarā rada visaugstāko cieto daļiņu līmeni gadā. Šveicē katru gadu tiek saražots no 1000 līdz 2000 tonnām uguņošanas ierīču, un, tos sadedzinot, rodas 200 līdz 400 tonnas smalku putekļu. Ievērojama daļa piesārņojošo vielu nonāk augsnē un ūdenī, kas galu galā ietekmē arī mūs, cilvēkus. Smalkie putekļi var iekļūt mūsu ķermenī caur gaisu, ko elpojam, un apdraudēt veselību. Argumenti pret petardēm ir ne tikai emocionāli, bet arī balstīti uz stingriem faktiem.

Uguņošanas laikā mūs priecē ne tikai īsie momentuzņēmumi; jākoncentrējas uz ilgtermiņa ietekmi. Eksperimentālie pētījumi ir parādījuši, ka tikai uguņošanas skaņa izraisa ārkārtēju fizioloģisko stresu dzīvniekiem, piemēram, grifoniem. Sirdsdarbības ātrums var palielināties no 50 līdz 170 sitieniem minūtē.

Ceļš uz Jaungada vakaru bez petardes

Balsis, kas aicina izbeigt privātās petardes, kļūst arvien skaļākas, un Sofija Mecgere ir tikai viena no daudzajām, kas aģitē par Jaungada vakaru bez petardēm. "Ir arī daudz alternatīvu veidu, kā svinēt Jaungada vakaru, kas nepaļaujas uz uguņošanu," saka Metzgers. Jūsu kampaņai ir jārāda sākotnējais piemērs un jāmudina cilvēki domāt ārpus rāmjiem. Svinēšana bez salūta varētu uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai dzīvniekiem, bet arī mums, cilvēkiem.

Izaicinājums joprojām ir atrast līdzsvaru starp tradīcijām un uzmanību pret savu vidi un līdzcilvēkiem. Varbūt jaunā apziņa vēl vairāk pieņemsies spēkā, un daži no mums nākamgad Jauno gadu sagaidīs bez vēsmas un ar pozitīvu noskaņojumu sirdī. Metzgera balss noteikti būs dzirdama arī nākamajā Böllerei izplatīšanas pasākumā – par svētku kultūru, kas ciena dzīvniekus un cilvēkus.